Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība: pacientu vairāk nekā piešķirtais finansējums

“Biju ar bērnu pie otolaringologa Gulbenē. Izrādās, kvotas ir beigušās un par vizīti bija jāmaksā arī bērnam. Es biju par to pārsteigta! Vēlreiz pārjautāju ārstam speciālistam, vai tiešām tā ir. Un atbilde bija: jā,” laikrakstam stāsta kāda gulbeniete.

Izrādās, ka pacientu ir vairāk, nekā ir piešķirts finansējums, līdz ar to kvotas ir izsmeltas. Tie, kas var, maksā par vizīti paši, ja nevar atļauties maksāt, tad sanāk gaidīt. To “Dzirkstele” noskaidroja SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”.

Nākas uzklausīt daudz skarbu vārdu

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” informē, ka pieraksts uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem 2024. gadā ir aizpildīts šādās programmās: otolaringoloģija, pneimoloģija, oftalmoloģija, rehabilitācija bērniem un pieaugušajiem, veloergometrija, ehokardiogrāfija, dienas stacionārs Gulbenē, aprūpes nodaļas pakalpojums. Šos pakalpojumus nodrošina par maksu, un ar maksas pakalpojumu cenrādi var iepazīties slimnīcu apvienības tīmekļvietnē.

“Ar jauno gadu situācija mainīsies. Tas attiecas uz šo gadu,” norāda SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Marika Jermaševiča.

Viņa paskaidro, ka patiešām, ja jāapmeklē, piemēram, otolaringologs, jārēķinās, ka tagad tā ir maksas vizīte. Un jāmaksā visiem – gan bērniem, gan trūcīgajiem, jo nav vairs valsts kvotu.

“Reģistratūras darbiniekiem nākas uzklausīt daudz skarbu vārdu, kaut gan reģistrators nav tas, kuram tas būtu jāuzklausa, jo ne jau viņš to izlemj. Ja mums nedod naudu, fiziski neko nevaram izdarīt. Mēs rakstām, lūdzam. Jau vairākus gadus lūdzam, lai iedod datortomogrāfijai normālu kvotu, bet mums iedod tik, cik knapi pietiek priekš uzņemšanas ambulatorajiem pacientiem. Nedod un pasaka, ka reģionam vairāk nepienākas. Lai arī trūkst, pasaka, ka nepienākas,” stāsta M.Jermaševiča.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa atgādina, ka bērni, politiski represētās personas, trūcīgās personas un citi, kā arī iedzīvotāji ar 1. un 2. grupas invaliditāti ir iedzīvotāju grupas, kas ir atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumu veikšanas, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Atbrīvojums neattiecas uz maksas pakalpojumu saņemšanu. Ja iedzīvotājs saņem maksas pakalpojumu, tad jāmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim.

Lūdz pārdalīt finansējumu starp programmām

M.Jermaševiča atzīmē – Veselības ministrija ir atzinusi, ka līdzšinējais valsts finansējums veselības aprūpē ir bijis nepietiekams un ilgstoši viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Turklāt pēdējos gados valsts samaksāto sekundāro ambulatoro pakalpojumu apjoms turpina samazināties – atbilstoši Nacionāla veselības dienesta datiem tas samazināts par 712 613 pakalpojumiem, tas ir 10,8 procenti, salīdzinot ar 2019.gadu, lai gan arī līdz tam valsts nenosedza lielu daļu no šiem pakalpojumiem.

“Diemžēl slimnīcu apvienību ietekmē kopējais pakalpojumu apjoma samazinājums, un finansējuma sadalījumā Nacionālais veselības dienests neņem vērā iedzīvotāju maksātspēju un citus reģionam būtiskus, pakalpojuma pieejamību ietekmējošus faktorus. Saņemot finanšu paziņojumu no Nacionālā veselības dienesta pēc pusgada pārplānošanas, kopumā finansējumu uz ambulatorajiem pakalpojumiem slimnīcu apvienībai samazināja par vairāk nekā 80 000 eiro. Iepriekšējos gados bija atšķirīga pieeja finansējuma izlietojumā – slimnīcas varēja strādāt kopējā finansējuma ietvaros, pārdalot naudu no programmām, kuras nepildās, uz programmām, kurās pieprasījums pārsniedz paredzēto finansējumu,” stāsta M.Jermaševiča.

Apvienībai 2024.gadam netika piešķirts papildu finansējums visiem sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu veidiem, kā to norāda Nacionālais veselības dienests, proti, noteiktos pakalpojumu veidos tas ir atstāts 2023.gada līmenī. Atsevišķos pakalpojumos tas pat ir samazināts.

“Vairākkārt esam vērsušies rakstiski ar lūgumu ļaut pārdalīt finansējumu starp programmām, bet esam atkārtoti saņēmuši atbildi, ka Nacionālais veselības dienests 2024.gadā neatbalstīs finanšu līdzekļu pārvirzīšanu no ārstniecības iestāžu neapgūtajām pakalpojumu programmām uz tām programmām, kuras ir pārstrādātas. Finansējums samazināts, tāpēc vairs nevaram rīkoties kā iepriekšējos gados un nodrošināt pieprasījumam atbilstošu pakalpojumu pieejamību,” saka M.Jermaševiča.

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.