Rankas pagasta SIA “Kukūze” valdes priekšsēdētājs jaunais zemnieks Armands Ješkins Latvijas valsts dzimšanas dienai veltītajā svinīgajā pasākumā, kas notika Gulbenes kultūras centrā, saņēma Gulbenes novada domes Atzinības rakstu par inovatīvu un radošu ideju attīstību lauksaimnieciskajā ražošanā. Apbalvojumam viņu izvirzīja Rankas pagasta pārvalde.
Šobrīd, kad saimniecībā lauku darbi ir pabeigti, Armands gandrīz katru dienu rosās Rankas pagasta kooperatīvās sabiedrības “Sējējs” teritorijā, kur no zemnieku saimniecības “Kalnakaļvi” saimnieka Jāņa Kļaviņa īrē telpas, lai tajās iekārtotu darbnīcu, kur varētu nodarboties ar metālapstrādi, kā arī nepieciešamības gadījumā remontēt lauksaimniecības tehniku, jo Armanda pamatizglītība ir auto remontatslēdznieks. Kad uz brīdi pieklust smagā roka dārdi, ko Armands klausās, lai cauruļu metināšanas process nebūtu vienmuļš, ir laiks izzināt, ar ko nodarbojas SIA “Kukūze”. Izrādās, tā ir kartupeļu audzēšana, kā arī citi darbi, piemēram, metālapstrādes pakalpojumu sniegšana pagastam. Pagājušā gada pavasarī, kad Armands devies reģistrēt pats savu uzņēmumu, viņš to gribējis darīt, izmantojot vecāku saimniecības “Druvas” vārdu. “Man to neatļāva. Diena gāja uz beigām, tāpēc ātri kaut ko vajadzēja izdomāt. Atcerējos, ka meita pavasarī, izdzirdējusi kūkojam dzeguzi, teica, ka tur kūko kukūze. Tagad par uzņēmuma nosaukumu jāpateicas viņai,” smejas Armands.
Cieš no pārlieka mitruma
Savulaik Armands hektāra platībā izmēģinājis audzēt dārzeņus, tad pievērsies zaļumiem – sīpollokiem un dillēm, lai ar laiku izveidotu plašas siltumnīcas. Tomēr ātri vien pārliecinājies, ka šī nodarbe neatmaksājas, jo zaļumi par daudz mazāku cenu Latvijā tiek ievesti no citām valstīm. Tad lēmums pieņemts par labu kartupeļiem. “Šis bija tāds kārtīgs kartupeļu audzēšanas gads, bet diemžēl šogad pārlieku lietainā rudens dēļ kartupeļi apslīka. Ja kartupeļus nebūtu iestādījis divos atsevišķos tīrumos, tad rudenī novāktu mazāk, nekā pavasarī iestādīju. Lai iekoptu laukus, diemžēl ir vajadzīgi līdzekļi,” stāsta Armands. Kartupeļi labāk padevušies tīrumā, kur augsne smilšaināka, bet kūdrājs izrādījies pārāk slapjš. Pagaidām audzētājs vēl nav sācis masveida kartupeļu pārdošanu, tāpēc par peļņu un zaudējumiem runāt atturas. “Man šie zaudējumi salīdzinājumā ar citiem ir mazāk sāpīgi, jo neesmu ņēmis kredītus,” uzskata saimnieks.
Piedalās iepirkuma procedūrās
Šoruden Armands novācis par vienu trešdaļu mazāk, nekā bija cerēts pavasarī. Kartupeļi pagaidām tiek glabāti nelielā pagrabā, ko, paplašinoties kartupeļu platībām, iespējams, kādreiz nāksies palielināt. Armands meklē arī dažādas produkcijas pārdošanas iespējas. Jau tuvākajā laikā viņš dosies uz Rīgu, ņemot līdzi kartupeļu paraugu un klusu cerību, ka izdosies rast ilgtermiņa sadarbības partneri. “Es piedalos arī iepirkuma konkursos izglītības, veselības un citu iestāžu apgādei ar kartupeļiem. Šogad vinnēju tikai pagasta rīkotajā iepirkumu konkursā un apgādāju ar kartupeļiem Rankas pamatskolu un pirmsskolas izglītības iestādi. Tam ir vajadzīgas 6 tonnas kartupeļu. Godīgi sakot, labi, ka tikai Rankā. Ja būtu veicies un ar kartupeļiem nāktos apgādāt arī iestādes Gulbenē, tad nāktos padomāt, lai gan bija vajadzīgas tikai 25 tonnas kartupeļu,” stāsta Armands. Viņš atzīst, ka rūpīgi izvērtējot katra produkcijas uzpircēja piedāvājumu, jo lauksaimniekam katrs santīms esot vērā ņemams. Visu lauksaimniecībā izmantojamo platību SIA “Kukūze” nomā no pagasta iedzīvotājiem.
Cītīgi iet uz mērķi
31 gadu vecais vīrietis nav karstas putras strēbējs, bet vispirms visu rūpīgi izvērtē, apzinoties, vai spēs viens pats tikt ar visu galā, tajā pašā laikā droši ejot uz izvirzīto mērķi. “Es visu izmēģinu, ja nu patiešām sanākt. Kartupeļus noteikti turpināšu audzēt, jo tas ir samērā fiziski viegls un vienkāršs darbs, jo visu var izdarīt, ņemot talkā tehniku. Tomēr man ir doma vienā hektārā papildus audzēt zemenes. Tad jau redzēs, kā veiksies ar ogām,” prāto Armands. Šobrīd SIA “Kukūze” saņem tikai Eiropas dalītos platības maksājumus, kas no saimniecības izdevumiem ir niecīga daļa. Armands uzskata, lai, piemēram, jaunas tehnikas iegādei ņemtu kredītu bankā, ir jābūt lielākam produkcijas apjomam, lai to atmaksātu. “Varētu pirkt jaunu traktoru, lai ātrāk darbus padarītu, bet šobrīd to nevaru atļauties, jo padomā ir kas cits – smagā automašīna. Arī projektu rakstīt šobrīd nevaru, jo peļņa vēl nav tik liela. Projekts nozīmē arī konkrētas saistības piecu gadu garumā. Man nepatīk, ja tieku stingri ierobežots,” saka Armands. Saimniecības vērienīgumu turpmākajos gados viņš samēro ar savām iespējām, jo nevēlas algot strādniekus tāpēc, ka esot grūti sameklēt cilvēku, kuram var droši uzticēties. “Nav viegli, bet man pašam patīk visu darīt,” smejas Armands.
Ir ārzemju pieredze
Izrādās, ka Armands peļņas nolūkā ir izmēģinājis laimi dažādās valstīs. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs nostrādājis trīs gadus. Pusgadu viņš rosījies cūku fermā, bet divarpus gadus – lielsaimniecībā, kas nodarbojusies ar piena lopkopību. Armands pat uzdienējis par fermas menedžeri. Tomēr Amerikā pavadītie gadi nerosinājuši viņu, atgriežoties Latvijā, nodarboties ar lopkopību, jo tā pārāk piesaista cilvēku saimniecībai. “Darbu ārzemēs un pie mums nevar salīdzināt. Tur cilvēks, strādājot arī fermā, konkrēti atbild tikai par vienu darbu. Tur viss ir pakārtots cits citam. Laikam tik ilgi nostrādāju Amerikā, ka vienlīdz labi pratu tikt galā ar visiem darbiem. Godīgi sakot, strādāt ārzemēs es vairs negribu, jo mājas tomēr velk atpakaļ. Tur mēs vienmēr būsim tikai viesstrādnieki – melnstrādnieki, lai cik ilgi arī uzturētos. Tikai retajam izdodas pakāpties augstāk. Latvijā un pagastā dzīvo mani draugi. Rankā ir manas vecāku mājas. Kopā ar vecākiem arī strādājam. Palīdzu remontēt un uzturēt viņu lauksaimniecības tehniku. Visu sākt no absolūtas nulles šodien jauniem cilvēkiem nav iespējams,” secina Armands.
