Ģimenes ārsti ir gatavi uzņemties vēl vairāk pienākumu, tikai vēlas, lai par to izpildi tiek samaksāts. Diemžēl jaunie Veselības ministrijas izstrādātie kvalitātes kritēriji paredz noteikt ārstiem papildu pienākumus bez nekāda papildu finansējuma.
Tas mudinājis Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju pieprasīt veselības ministres demisiju, draudot, ka visi ģimenes ārsti 1.janvārī ies atvaļinājumā.
Vairāki Gulbenes novada ģimenes ārsti atzina, ka šī problēma rosinājusi dažādas pārdomas, tomēr vēlējās savu viedokli plašākai sabiedrībai neizpaust, uzskatot, ka viņu pats galvenais pienākums ir sniegt palīdzību pacientiem. Iebildumu no ģimenes ārstu puses ir daudz, piemēram, nav godīgi likt visām praksēm meklēt papildu telpas medicīnas māsām, jo daudzviet to nevar atļauties. Nedrīkstētu noteikt ierobežojumus laboratorisko izmeklējumu kvotām, jo, tās pārsniedzot vairāk nekā par 110 procentiem, par ģimenes ārsta rīcību tiek ziņots Veselības ministrijai. Nav skaidrs, vai valsts apmaksās papildu vizītes pie pacienta mājās un tamlīdzīgi.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska norāda, ka lauku ģimenes ārsti ir vienisprātis ar pārējiem kolēģiem un ir gatavi pēc labākās sirdsapziņas izpildīt kvalitātes kritērijus, bet tad, ja papildu pienākumiem tiek piešķirts finansējums. “Par ministres demisiju asociācijā neesam sprieduši, bet ilgstoši esam strādājuši pie kvalitātes kritērijiem un savu attieksmi pauduši jau trijās veselības ministrei nosūtītajās vēstulēs, norādot, ka primārajai veselības aprūpei līdzekļu ir nepietiekami. Mēs visi tiešām esam ļoti noguruši. Neesam pret kvalitāti, bet katram ir cilvēciskās robežas.
“Lai visu veiktu kvalitatīvi, ir jābūt finansiālam atbalstam. Veselības ministres demisija nekādā gadījumā nav Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pašmērķis, bet ģimenes ārsti iestājas tikai par pašām būtiskākajām prasībām,” situāciju raksturo Līga Kozlovska. Viņa uzskata, ka valdības uzdevums ir atrast papildu finansējumu īpaši primārajai veselības aprūpei. “Tas būtu taisnīgi, jo mēs ar sirdi un dvēseli esam par saviem lauku iedzīvotājiem, un gribam sniegt viņiem kvalitatīvus veselības uzlabošanas pakalpojumu,” uzsver L.Kozlovska.
Tirzas pagasta ģimenes ārste Dace Mūrniece domā, ka ģimenes ārstu kvalitātes kritēriji ir tādi, ka ģimenes ārsti tos nespēj ne izpildīt, ne ietekmēt. “Piemēram, es nevaru pateikt astmas slimniekam, kuram ir slikti, jo sākusies astmas lēkme, lai viņš nesauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo tad mana kvalitāte būs slikta. Tas nekas, ka varbūt šis pacients visu nedara, kā vajadzīgs, jo nevaru ietekmēt, lai pacients pildītu visus norādījumus. Daļēji varu ietekmēt, bet ne visiem pacientiem. Tas nozīmē, ka šis rādītājs, kurš ir starp galvenajiem, nav ietekmējams. Manuprāt, ģimenes ārstu kvalitātes kritēriji ir izstrādāti pārāk plaši. Ja pagājušajā gadā pa visu valsti neatradās neviens dakteris, kurš ir izpildījis šos kvalitātes kritērijus, tad tas vien jau par kaut ko liecina,” saka D.Mūrniece.
Viņa piebilst, ka katru gadu, sākot ar 1.janvāri, ģimenes ārsti “dodoties atvaļinājumā”, kad jāparaksta līgumi. Tas jau esot kļuvis par sistēmu. “Kamēr mēs nerunājam tik nopietni, tikmēr neviens nopietni nepievēršas ģimenes ārstu norādēm, ka pacientiem vajag nodrošināt nepieciešamos izmeklējumus. Tāpēc jau rodas stīvēšanās, ka pastāv uzskats – ģimenes ārsts var pilnīgi visu, iztiekot ar tādu finansējumu, kas nav pietiekams. Ja valsts domā par ģimenes ārstu funkciju paplašināšanu, tad ir jādomā arī par finansējumu,” uzskata D.Mūrniece.
Ģimenes ārste Marita Luika šaubās, vai viena ministra demisija valstī var kaut ko atrisināt, jo pati valsts politika ir tāda, ka medicīnai tiek iedalīts pārāk maz naudas. Arī veselības aizsardzības stratēģija nav izstrādāta līdz galam. “Latvijā pie ārstiem ir ļoti lielas rindas, tāpēc dominē maksas medicīna. Varbūt ir pienācis laiks padomāt par apdrošināšanas medicīnu, kā tas ir Vācijā, kur tā ilgstoši darbojas ļoti veiksmīgi. Baltijas valstīs Latvijai ir atvēlēts vismazākais finansējums medicīnai, tāpēc mēs varam segu raustīt uz visām pusēm, vienmēr kādam trūks naudas. Mūs neapmierina fakts, ka pienākumu nasta ģimenes ārstiem ir liela, bet atalgojuma par to nav. Tas nav noslēpums, ka ģimenes medicīna valstij ir visizdevīgākā, jo ģimenes ārsti tai ietaupa ļoti daudz naudas,” prāto M.Luika.
“Tiklīdz pārtērējam līdzekļus, kas ir atvēlēti analīzēm vai pacientu nosūtīšanai pie konsultantiem, tūlīt sākas represijas. Arī labas zāles nevaram izrakstīt, tāpēc, ka ir ierobežojumi. Mums jāizvēlas rakstīt vislētākās. Ja medicīnai būs nauda, nebūs lielo rindu, kad pusgadu jāgaida, lai veiktu vienkāršus izmeklējumus.
