Jaundzimušie zēni jāģērbj puišu krāsas drēbēs, bet meitenes – sievišķīgajās. Šāds krāsu sadalījums ir stereotips vai tam ir pamatojums? “Tas ir stereotips, bet tā ir tiesa, ka ir sievišķās un vīrišķās krāsas,” norāda krāsu terapeite Inta Blūma-Vītola. Zilā krāsa simbolizē vīrišķību, bet rozā – sievišķību un mīlestību. Vai zīdainītim ir nepieciešams papildus dot vīrišķību vai sievišķību? “Nav jāpakļaujas stereotipam,” iebilst speciāliste.
I. Blūma-Vītola skaidro, ka rozā un zilās krāsas izvēlei ilgus gadus ir bijis industriāls raksturs. Veikalos nebija lielas izvēles iespējas, tāpēc cilvēki vilka mugurā to, ko varēja sagādāt. “Situācija pēdējos gados ir mainījusies uz labo pusi. Ieejot veikalā, redzam, ka apģērbi ir sakārtoti pēc krāsu gammām, un cilvēkam atliek tikai izvēlēties,” klāsta I. Blūma-Vītola. Ja cilvēki apzinātos, ka var sev palīdzēt, izvēloties konkrētas krāsas apģērbu, viņi būtu daudz apmierinātāki ar dzīvi un laimīgāki, uzsver krāsu terapeite.
Apkārt par daudz pelēkā
“Baidāmies būt krāsaini. It sevišķi krāsu trūkumu cilvēki izjūt ziemas mēnešos, kad dabā viss ir pelēks. Arī apģērbā dominē tumšās krāsas. Ziemā ar apģērbu var kompensēt dabā trūkstošās krāsas. Ja ir laba intuīcija, krāsu izvēlē jāpaļaujas uz to. Sliktu krāsu nav – visas labas un vajadzīgas. Tikai jāsaprot, kā trūkst. Katrai slimībai, katram orgānam cilvēka ķermenī ir nepieciešama noteikta krāsa. Ja tās trūkst, cilvēks jūtas slikti. Cilvēkam jāsaprot, vai viņam ir pārāk liels fizisks nogurums vai depresīvs noskaņojums, vai ir pārāk maz enerģijas,” skaidro krāsu terapeite. Tas nav mīts, ka dienvidu zemēs, kur ir vairāk saules, cilvēki ir dzīvespriecīgāki. Vairāk saules nozīmē lielāku krāsu daudzveidību dabā.
Nevajag iesprūst modes prasībās
Modes industrijas tendences bieži nosaka konkrētas krāsas izvēli. Rezultātā skapī ir liels daudzums vienas krāsas apģērbu. “Bija zilais periods, bija violetās krāsas laiks. Šobrīd mode ir vislabvēlīgākā, tā ļauj valkāt visas krāsas. Taču gadās, ka cilvēks iesprūst vienā krāsā un nemaina to gadiem ilgi. Visi jaunie tērpi pēc toņiem līdzinās iepriekšējiem,” novērojusi krāsu terapeite. Ja cilvēks šādi jūtas labi, viss kārtībā. Ja kaut kas viņu nomāc, ir vērts ieviest savā skapī jaunas krāsas. Iegādājoties jaunu apģērbu, cilvēks jūt pacilātu garastāvokli un pārliecību par sevi. Tas nozīmē, ka izvēle bijusi pareiza, un tas vairo prieku un enerģiju. Diskomfortu var radīt apģērbs, kurš nesaskan ar cilvēka vajadzībām. Rezultātā tas rada sliktas emocijas un negatīvi iedarbojas ne tikai uz emocijām, bet arī uz ķermeni, skaidro speciāliste.
Ārstē emocijas un ķermeni
“Dzeltenā palīdz pret depresiju. Sirds stiprināšanai noder rozā un zaļā krāsa, bet plaušu slimību gadījumā nepieciešama zaļā krāsa. Sarkanā krāsa ir enerģiska, tā jāizmanto ar naudu saistītās lietās. Ne velti saka, ka maciņam jābūt sarkanā krāsā,” krāsu iedarbību nosauc I. Vītola-Blūma.
Viņa uzsver, ka cilvēks pats sev var palīdzēt ne tikai ar krāsām apģērbā. Tikpat nozīmīgas ir krāsas telpās, kur pavadām lielāko dienas daļu, kā arī ēdiena krāsas.
Krāsu terapeiti dziedē savus pacientus, izmantojot krāsu elektromagnētisko starojumu un krāsu izraisīto vibrāciju. Krāsu terapija pamatojas uz ķīmijas, biofizikas un cilvēka psihofizioloģijas likumu izpēti. Dzīvē tas notiek šādi – organismu apstaro ar nepieciešamo krāsu. Slimās organisma šūnas uztver krāsu vibrācijas un novērš traucējumus.
krāsu spēks
Sarkans – spēks, veselība, vitalitāte. Dod siltumu, spēku, kaislības. Tā ir stimulējoša, radoša, modinoša.
Oranžs – labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, atjauno, novērš baiļu izjūtu, stiprina nervu sistēmu. Stiprina entuziasmu, vitalitāti.
Dzeltens – likvidē grūtsirdību un nomāktību. Atjauno enerģiju saules pinumā.
Zaļš – simbolizē harmoniju, veicina augšanu, nomierina. Līdzsvaro nervu sistēmu, stiprina sirdi.
Zils – dziedina, palīdz regulēt harmonisku attīstību un relaksē organismu. Tā atsvaidzina un atvēsina, nomierina, dezinficē. Palīdz šoka stāvoklī.
Violets – ceļ pašcieņu, atjauno organisma sistēmas ritmu, veicina intuīciju, iztēli, iedvesmu, regulē mijiedarbību starp prātu un ķermeni.
Nepatika pret zilo
“Zilā krāsa ilgi likās vispretīgākā, jo tādā krāsā bija skolas formas. Vajadzēja paiet divdesmit gadiem, lai šī krāsa vairs neizraisītu negatīvas emocijas. Atceros, ar kādu sajūsmu uztvēru, kad skolā vienu dienu nedēļā varējām vilkt, kādas drēbes gribam. Arī baltā blūze kopā ar sarkano pionieru kaklautu nepatika. Šādu salikumu neizvēlos joprojām.”
ILONA, 39 GADI
Nomaina pret baltu
“Gaidot bērniņu, īpaši piedomāju, kādas drēbītes viņam sagādāt. Ultrasonogrāfijā pateica, ka būs puika. Visas drēbītes sagādāju zilā krāsā. Pati noadīju zilu jaciņu un zābaciņus. Liels bija pārsteigums, kad piedzima meitiņa. Pirmās drēbītes, protams, bija zilā krāsā. Bet mājās negribēju vest šādā apģērbā. Man ļoti nepatiktu, ja kāds teiktu: “Cik jauks puisītis!” Esmu pieredzējusi, ka citām draudzenēm tā saka. Es vīram liku nopirkt citas mājās vedamās drēbītes. Viņš iepirkās, kā prata. Ar pārdevējas palīdzību sagādāja baltas.”
MARTA, 29 GADI
Īstas sieviešu krāsas
“Rozā krāsa tikai sievietēm! Ieraugot, ka vīrietis uzģērbis rozā kreklu, džemperi vai – vēl sliktāk – bikses, man uzreiz sabojājas priekšstats. Arī lillā krāsa ir īsta sieviešu krāsa. Nepatīk, ja vīrieši izpušķo sevi ar maigām krāsām. Man patīk, ja tiek ievērota ierastā lietu kārtība, kur sievietes un vīrieša lomu sadalījumu nav izjaukušas idejas par dzimumu līdztiesību.”
ANDRIS, 39 GADI
Sabaida ar melno
“Mācījos pamatskolas trešajā klasē, kad kopā ar kaimiņu meiteni atklājām, kā varam ātrāk nokļūt mājās pēc skolas. Sākām stopēt mašīnas uz lielceļa. Tas nepatika mammai. Viņa izdomāja stāstiņu, ka pa ceļiem braukā melna mašīna. Tajā sēž sliktie onkuļi un savāc meitenes, kuras ceļmalā mēģina apstādināt auto. Mammas stāstītais tik ļoti iespaidoja, ka ar stopiem vairs nebraucu. Sāku pievērst uzmanību melnajām mašīnām. Man likās, ka tajās tiešām sēž dīvaini cilvēki. Kopš tā laika melnā krāsa liekas aizdomīga.”
BRIGITA, 32 GADI
