Gulbenieši Uģis Žīgurs un Zane Spilva ir devuši patvērumu un sniedz mīlestību kaķenītei Mursei, kura pirms pāris gadiem pamesta klaiņoja pa Nākotnes ielas masīvu. Tagad tik ļoti ir pierasts pie dzīvnieka, ka vairs ikdiena nav iedomājam bez tā. Viņi ir uzņēmušies atbildību nerimstoši rūpēties par savu Mursi.
Uģis atceras, kā pirms aptuveni diviem gadiem vējainā rudenīgā dienā devis patvērumu pusaugu kaķenītei. Sākumā dzīvnieks nemaz nedevies rokās. Kaķenīte ļoti baidījusies no cilvēkiem. “Ne mirkli ar draudzeni nenožēlojam, ka esam devuši patvērumu dzīvai būtnei. Pirmo reizi, kad kaķenīti paņēmu rokās, tā uzreiz ielīda aiz vējjakas un pieglaudās cieši klāt,” atceras Uģis. “Mums bija tik ļoti viņas žēl,” piebilst Zane.
Visticamāk, ka Murse bija sajutusi, ka šie būs īstie cilvēki, kuri par viņu parūpēsies un no kuriem var nebaidīties, bet gan uzticēties. Zane pieļauj domu, ka Murse baidījās no cilvēkiem, jo, iespējams, no kāda nācies pamatīgi ciest. Pagāja pāris mēneši, kamēr viņa vairs nebaidījās un droši devās rokās saviem glābējiem.
Uģis ar Zani arī ne mirkli nešaubījās, vai ņemt līdzi savu mājdzīvnieku uz Vāciju, uz kurieni abi devās strādāt aptuveni pirms gada. “Pat prātā neienāca kādam citam uzticēt savu dzīvnieku, kamēr paši dzīvojām Vācijā. Ja esi uzņēmies rūpes, tad tas ir uz visu laiku,” atzīst Zane. Murse tikusi sapotēta, čipota, tāpat mazajam draugam bija nepieciešams nokārtot arī pasi. To visu Murses saimnieki paveica, un varēja doties uz Vāciju.
Vācijā gan nācies piedzīvot pamatīgu uztraukumu, jo Murse izlēkusi pa 2.stāva balkonu un uz trīs dienām kaut kur nozudusi. “Mēs jau bijām izdrukājuši paziņojumus, ka ir pazudusi kaķene. Gatavojāmies iet ārā un izlikt tos, lai kāds atsaucas, kurš viņu ir redzējis, bet tad Murse pēkšņi pati uzradās. Tajās dienās, kad viņa bija pazudusi, sajūta bija briesmīga, bet prieks, ka prata atrast ceļu uz mājām,” atceras Uģis.
Pēc gada jaunieši nolēmuši ar savu mājdzīvnieku atgriezties Gulbenē. Murse godam izturējusi garo ceļu mājup, jo automašīnā nācies pavadīt 24 stundas.