Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimniekiem Guntai un Stanislavam Gžibovskiem decembris ir nozīmīgs mēnesis, jo pagājušajā piektdienā svinīgi tika atklāta jauna moderna novietne 300 slaucamām govīm ”Lāči 1”. Pusmiljonu vērtais projekts īstenots 20 mēnešu laikā ar SIA “RCI Gulbene” celtnieku palīdzību.
“Šis mums ir nozīmīgs gads, jo saimniecība svinēja 15 gadu pastāvēšanas jubileju. 11 gadi no tiem ir saistīti ar piena lopkopību. Visa sākums bija kādreizējā kolhoza 1964.gadā būvētā lopu kūts. Vispirms iegādājāmies 15 bullēnus, tad teliņus. Vecajā novietnē bija roku darbs, jo nekādu tehniku izmantot nebija iespējams, tāpēc uzbūvējām novietni simts lopiem. Pagāja daži gadi, līdz sapratām, ka ir vajadzīga plašāka novietne, ja gribam nodarboties ar piena lopkopību lielā apjomā. Lauku atbalsta dienestā iesniedzām projektu, kas tika atbalstīts. Jaunās novietnes pamatakmens līdz ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tika ielikts pirms 20 mēnešiem. Šis bija visgrūtāk īstenotais projekts, tāpēc tagad esmu ļoti gandarīts, ka visu ir izdevies paveikt,” pirms lentes griešanas teica S. Gžibovskis.
Izrādot jauno novietni, saimnieks stāsta, ka vecā ferma bijusi 75 metrus gara un 18 metrus plata, bet jaunās novietnes garums ir 78 metri, platums – 34 metri. Klāt nāk arī vēl 18 metru nojume. Ferma tikšot sadalīta četrās daļās – augstvērtīgām govīm, cietstāvošām un tamlīdzīgi. Pagaidām ir aizpildīta tikai viena puse, tāpēc esot ganāmpulka skaitliskās izaugsmes iespējas.
“Man ir liels prieks, ka mēs līdz pirmajam aukstumam tikām jaunajā novietnē. Govis jaunajā mājvietā jūtas ļoti labi un pat nejūtas iebaidītas no tik liela cilvēku pieplūduma, kāds te ir šodien. Mums ir pašu audzēts slaucamo govju kolektīvs. Ganāmpulkā ir Latvijas brūnās un zilās govis, kā arī melnraibās ragaines,” lepojas S.Gžibovskis.
Projekts trīs kārtās
Ferma tapusi pēc tipveida projekta, bet tai ir siltināts jumts, lai ziemā, kad siltums iet uz augšu, tur arī paliktu. Savukārt vasarā saules tveice šo telpu nepārkarsē. Novietnē ir laba ventilācija, jo ēkas sānu daļas ir atveramas. Automātiski tiek paceltas un nolaistas lielās durvis abos novietnes galos. Mēsli tiek izvākti ar traktoru. Katru dienu tiek smalcināti salmi, lai lopiem būtu siltas un sausas guļvietas. Govīm, kas novietnē uzturas nepiesietas, ir apgriezti ragi, lai tās cita citu nesavainotu. Ierīkotas pat īpašas sukas, kas domātas tam, lai govis varētu pakasīt muguru.
Sākotnēji projekts ticis sadalīts it kā trīs kārtās. Pirmajā ietilpusi skābbarības bedru, pastaigu laukumu, katlumājas, piena bloka un slaukšanas zāles izbūve. Otrajā kārtā izbūvēta moderna mēslu krātuve. Tās ierīkošanai betonēts liels laukums, ko norobežo vairāk nekā metru augsta betona siena. Trešā kārta ir pašas fermas būvniecība. Vēl dienu pirms novietnes atklāšanas steigti pēdējie būvniecības darbi.
Jaunā slaukšanas zāle salīdzinājumā ar veco, kas savulaik bijusi ierīkota tai nepiemērotā vietā, ir kā diena pret nakti. Tajā ir 20 vietas, bet nepieciešamības gadījumā to iespējams paplašināt vēl par četrām vietām. Zāles vienu sienu rotā Tatjanas Ābeltiņas gleznota glezna, kur attēlotas zilas debesis un ziedoša pļava. Saimnieks joko, ka govīm atliekot tikai paraudzīties uz šo gleznu, un piena tesmeņos kļūstot vairāk. Slaukšanas zālē visi procesi ir modernizēti, tāpēc ir ierīkota īpaša vadības telpa, kur nonāk informācija par katru govi un iegūtā piena daudzumu. Saimnieks gādājis par to, lai lopkopējiem būtu iespējami labāki darba apstākļi, tāpēc slaukšanas zāle ir aprīkota ar silto grīdu, telpā ir gaišs un laba ventilācija.
Stanislavam ir pamats lepoties ar modernu siltummezglu, no kura tiek apsildītas visas telpas. “Otras tādas apkures sistēmas, kāda ir novietnē, mūsu novadā nav, jo apkures katlā siltuma ieguvei var dedzināt visu, kas vien deg. Patlaban mēs kurināšanai izmantojam graudu atlikumus. Ja paši saimniecībā audzējam graudus, ja ir sava kalte, kāpēc neizmantot graudu atlikumus, ko pirms tam dalīju zemniekiem? Apkures katla vadība ir automātiska, atliek tikai noregulēt tā darbību diennakts režīmā. Automātiski tiek padots kurināmais, izvākti pelni, un regulēts siltums,” stāsta saimnieks.
Izrādot telpu, kur vietu radusi milzīga tvertne pienam, S.Gžibovskis atzīst, ka pilnībā viss ir automatizēts, tāpēc tikpat kā ir izskausts cilvēciskais faktors. Pienu jau daudzus gadus zemnieku saimniecība “Lācīši” ved uz akciju sabiedrības “Rankas piens” pienotavu, ieņemot galveno vietu piena piegādātāju sarakstā.
Neskopojas ar atzinību
Visi, kas piedalījās novietnes atklāšanas pasākumā, atzina, ka šāda projekta īstenošana dzīvē ir nozīmīga ne tikai pašai Gžibovsku ģimenei, bet arī visam novadam. “Lācīšu” saimnieku ar kārtējo uzvaru, domājot par saimniecības modernizāciju, sveica novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa, Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva, akciju sabiedrības “Rankas piens” valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš un daudzi citi.
Fakti
Zemnieku saimniecība “Lācīši” dibināta 1997.gadā 28.jūlijā.
Galvenās ražošanas nozares – graudkopība un piena lopkopība. Šobrīd ir 140 slaucamas govis. Mērķis – 300 slaucamas govis.
Saimniecībā īstenoti 11 apjomīgi ES finansēti projekti, kas saistīti ar saimniecības modernizācijas iespējām.
Novietnes “Lāči 1” projekta kopējā summa ir 497 000 latu (attaisnotie izdevumi). Ieguldīti arī saimniecības līdzekļi.
Saimniecība dod darbu 25 cilvēkiem. Starp viņiem ir 2 slaucējas, 1 teļkopējs, 1 fermas traktorists, 1 barības pievedējs, kā arī 1 dienas dežurants.
