Maija Leimane, Litenes tautas nama vadītāja:
Man atmiņā visspilgtāk ir palikuši divi notikumi Ziemassvētkos. Pirmais notikums ir no vidusskolas pēdējām klasēm, kad mēs ar skolasbiedriem pirmo reizi aizgājām uz baznīcu, jo tajā laikā tas bija stingri noliegts, taču iespaidi bija ļoti jauki un tie ir palikuši atmiņā. Otri sirsnīgie Ziemassvētki, kas man spilgti palikuši atmiņā, ir kādi Ziemassvētki deviņdesmitajos gados, kad bija ļoti grūti un dzīvojām diezgan trūcīgi. Bērni toreiz bija mazi un mums no kādas radinieces Preiļos atnāca Ziemassvētku paciņa. Bērniem tur bija saldumi un dažādas lietiņas, kas toreiz vispār nebija nopērkamas. Tas bija ļoti emocionāls brīdis! Protams, visvairāk palikuši atmiņā tie svētki, kad bērni bija mazi. Tad svētkiem bija īpaši jāgatavojas. Mūsmājās nāca arī Ziemassvētku vecītis, bet bērni tomēr vienmēr saprata, kurš bijis iejuties vecīša lomā. Protams, arī tagad katri Ziemassvētki tiek sirsnīgi svinēti ģimenes lokā. Priecājos, ka šogad Ziemassvētkos pasākumu tautas namā nav, tādēļ varēšu tos pavadīt kopā ar ģimeni. Gaidīšu ciemos bērnus, cepsim dažādus kārumus un rotāsim eglīti!
Dzintars Vasiļjevs, SIA “Vidzemes būvnieks – serviss” māju apsaimniekošanas un uzturēšanas daļas vadītājs:
Manā bērnībā Ziemassvētki īpaši netika svinēti, vairāk atceros Jaungada svinības. Taču pēc tam atdzima arī Ziemassvētku tradīcijas un arī mūsu ģimenē tie ir kļuvuši par tradicionāliem svētki, kurus svinam ar tuvākajiem cilvēkiem. Sarūpējam dāvanas, skaitām pantiņus, dziedam dziesmas. Ziemassvētki ir klusāki svētki, savukārt Jaungadā labprāt dodamies arī uz kādiem pasākumiem. Ļoti spilgti atceros kādu Jaungadu, kad pēc gadumijas sagaidīšanas mājās bijām plānojuši doties uz kādām svinībām, taču sagaidīšanas svinības mājās ļoti ievilkās. Kad pulkstenis jau sita 12, devāmies ārā šaut salūtu, cits citam vēlēt laimi un dzert šampanieti. Pēc brīža mums pievienojās arī kaimiņi, pēc tam iebrauca apsveikt arī ģimenes draugi un sievas brālis ar ģimeni. Tā svinības ārā turpinājās vēl ilgi pēc pusnakts. Uz svinībām, kur bija jādodas, aizbraucām tikai ap pulksten 4. Taču nemaz neskumām, bijām patīkami pārsteigti, ka mūs atcerējušies gan kaimiņi, gan ģimenes draugi un radi. Jutāmies pacilāti! Nemaz nevajag daudz, lai svētki ir izdevušies!
Laura Lulle, pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” speciāliste:
Iepriecināt ar savu klātbūtni
Ziemassvētkus neuztveru kā vienu dienu vai vakaru, man šis svētku laiks ir daudz plašāks. Jā, Ziemassvētku vakars ir īpašs, taču gatavošanās tam man arī šķiet īpaša un sirdi sildoša. Un gatavošanās šeit nav domāta ar mājas tīrīšanu vai ēdienu šmorēšanu. Gatavošanās manā izpratnē ir tad, kad šajā laikā mazliet plašāk atveram savu sirdi un cenšamies vairāk dot, nekā saņemt. Līdz ar to mani sirsnīgākie Ziemassvētki ir bijuši tad, kad esmu varējusi iepriecināt savus mīļos, tuviniekus, draugus, kolēģus un līdzcilvēkus. Un ne jau ar dāvanām, bet gan ar klātbūtni, labiem, patiesiem vārdiem, mazām, ikdienišķām lietām, kas citreiz pāraug negaidītos pārsteigumos, vienkāršām sarunām, smaidu. Un tad pašā svētku vakarā, esot kopā ar saviem mīļajiem – vecākiem un brāļiem -, kuri dzīvo citā Latvijas pilsētā, esmu priecīga un svinu savus vissirsnīgākos Ziemassvētkus. Lai arī jums ir sirsnīgi Ziemassvētki, esot kopā ar saviem mīļajiem, un dāvājiet cits citam mīlestību! Sirdssiltus svētkus gribu novēlēt arī savam vectētiņam!
