Ko Lāsma māk?
Lāsma dekupē stikla pudeles, glāzes, gatavo eņģeļus, dažādas rotaslietas, ada, veido gaumīgas apsveikumu kartītes, gatavo smaržīgas ziepes, apglezno zīdu, radot brīnišķīgus lakatus, šalles un kaklasaites, tapo, veido auduma ziedus, žabo un dažādas piespraudes, veido konfekšu pušķus, lej sveces, cep lauku tortes, apgūst karvingu (no augļiem un dārzeņiem veidoti ziedi, putni, dzīvnieki).
Ļoti bieži priecājamies par citu cilvēku izdomu un prasmi darināt kaut ko skaistu un interesantu, bet ne vienmēr uzdrošināmies pamēģināt, kā tas izdodas pašiem. Šis apgalvojums absolūti nav attiecināms, stāstot par Lāsmu Einbergu, kura kopā ar ģimeni dzīvo Lejasciema pagasta Dūres gala “Mērupu” mājās. Lāsmai padodas viss, ko vien viņa uzsāk.
Pēc pamatizglītības būdama mežsaimniece, Lāsma ikdienā ļaujas sievišķīgiem vaļaspriekiem, kas nav apgūti dažādos kursos un skolās, bet pašmācībā, pārlapojot dažādas ieteikumu grāmatas, žurnālus, kā arī gūstot praktisko informāciju internetā. Tas, ka divu bērnu māmiņa prot darināt jaukas un skaistas lietas, atklājas, tiklīdz ir atvērtas nama durvis.
Pārmanto no paaudzes paaudzē
“Man pašai vislabāk patīk adīt. To man iemācīja mamma. Tiesa, no īpaši smalkiem adījumiem atturos, jo iespējami ātrāk gribas redzēt rezultātu. Meitai un dēlam esmu noadījusi daudz cepuru un šaļļu. Protu arī tamborēt. Pagājušajā gadā iemācījos arī tapot. Šo prasmi aizguvu no māsas. Arī pudeļu un glāžu dekupēšana ir pērn apgūts vaļasprieks. Mana vecmāmiņa bija ļoti liela rokdarbniece, tāpēc interesi par rokdarbiem esmu pārmantojusi no paaudzes paaudzē,” stāsta Lāsma. Šobrīd, dzīvojot mājās, viņu nemitīgi urdot vēlēšanās izmēģināt kaut ko jaunu. Pēc dāvanām dzimšanas dienās un dažādos svētkos jau sen veikalos netiekot raudzīts. Piemēram, vienos Ziemassvētkos Lāsma visām sievietēm dāvinājusi pašas gatavotas krelles. Tās tapušas pat no plastikas, vispirms izveidojot dažāda izmēra bumbiņas, tad tās pusstundu kaltējot cepeškrāsnī, līdz materiāls sacietē. “Man pašai gribējās jaunas krelles. Varbūt tas bija skopums, ka negribēju tās pirkt veikalā. Domāju – izgatavošu pati un ietaupīšu naudu, tomēr, sasummējot par sastāvdaļām izdoto naudu, rezultātā krelles izmaksāja vēl dārgāk. Tieši tāpat izrādījās arī ar pašas gatavotajām ziepēm,” smejas Lāsma. Viņa salīdzina, kas ziepju gatavošana esot pat vieglāka nekā sveču liešana. Visas ziepēm nepieciešamās sastāvdaļas, kā arī formītes esot iespējams pasūtīt internetā. Sarūpēti arī īpaši caurumotāji apsveikumu gatavošanai.
Toņu un krāsu daudzveidība
Lāsma saviem vaļaspriekiem neatvēl tikai vēlas vakara un nakts stundas, tomēr, ja ir jādodas uz kādu pasākumu un gribas rotāties ar kaut ko jaunu, talkā tiek ņemtas arī tās. “Šobrīd nestrādāju, tāpēc varu darboties arī pa dienu. Īpaši tagad – ziemā. Pavasarī, vasarā un rudenī vairāk darāmā ir dārzā un pagalmā,” stāsta “Mērupu” saimniece. Katrs darinājums prasa pacietību. Bijuši gadījumi, kad kaut kas neizdodas. Tad iesāktais darbs uz laiku tiek atlikts malā. Lāsma nav tikai atsevišķu krāsu toņu piekritēja. Par to mainību liecina arī darinājumu daudzkrāsainība, sākot no gaišiem līdz pat melniem un tumšziliem toņiem.
Viņa apguvusi arī zīda apgleznošanu. Kad astoņus gadus vecajam dēlam Rinaldam bijusi nepieciešama zaļa kaklasaite, bet veikalā tādu pat ar uguni nesameklēt, Lāsma nopirkusi balta zīda kaklasaiti un ar krāsu palīdzību to pārvērtusi zaļā. Tādējādi tapušas pat vairākas kaklasaites. Savukārt sešus gadus vecā meita Annija lepojas ar mammas apgleznota zīda blūzi. Lāsma saņēmusi arī pasūtījumus, bet pagaidām to neesot bijis daudz. Viņa pieļauj, ka ar saviem darinājumiem varētu piedalīties arī Zaļajā tirdziņā Gulbenē. Līdz šim viņas vaļasprieks nav bijis aplūkojams arī nevienā izstādē. “Nekad par to neesmu īpaši domājusi. Visu daru tikai pašu priekam,” smaida sieviete.
Kaļ jaunas ieceres
Lāsma iecerējusi apgūt arī izšuvumu veidošanu, ņemot talkā šujmašīnu. Par šo nodarbi viņa jau izvaicājusi savu mammu. “Liela šuvēja neesmu, bet, ja vajadzīgs, tad varu arī kaut ko nesarežģītu sašūt,” viņa piebilst. Interesanti, ka Lāsmas izglītība absolūti nesaistās ar rokdarbiem. Viņa ir beigusi Ogres Meža tehnikumu, apguvusi lauku tūrismu un studējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. “Ļoti gribas mēģināt kaut ko uzgleznot, bet vēl to neesmu mēģinājusi,” atklāj Lāsma. Viņas aizraušanos atbalsta arī dzīvesbiedrs. “Viņš saprot, ka tas man ļauj saglabāt labu noskaņojumu, jo šobrīd nestrādāju,” piebilst Lāsma. Citiem viņa iesaka nebaidīties no visa jaunā, bet mēģināt. “Cilvēks vienmēr atrod laiku tai nodarbei, kas viņam patīk,” atvadoties saka Lāsma.
