Mūsu novadā ir iedibinātas dažnedažādas balvas, ar kuru palīdzību pašvaldība novērtē un veicina sabiedrisko aktivitāti. Es gada balvu kultūrā piešķirtu Gulbenes katoļu draudzei. Ne reizi vien, apmeklējot šo baznīcu, esmu jutusies patīkami pārsteigta! Neviļus ir sajūta – te ir alternatīva tautas saietu, pat kultūras namam! Man ir daudz draugu un paziņu katoļu. Pateicoties viņiem, uzzināju par to, kā adventes laikā no ģimenes uz ģimeni ceļojumu uzsāka slavenas ikonas – 12.gadsimtā gleznotās Vladimiras Dievmātes – kopija. Gadumijā esmu arī ielūkojusies daudzās fotogrāfijās, kurās iemūžināti baznīcas pasākumi. Ne tikai dievkalpojumi, arī teātra izrāde “Ronja – laupītāja meita”, kas iestudēta draudzē ar visu paaudžu dalību. Kopā ar mammām un tētiem lomās iejutušies bērni! Aizkustinoši līdz smiekliem un asarām! Tie ir tādi laimes mirkļi, par kādiem varētu sapņot katra ģimene. Lomas, gatavošanās tām, tērpu radīšana, tekstu, ainu, muzikālo priekšnesumu gatavošana, kopā mācoties, un pats stāsts, kurā labais nevis uzveic, bet pārveido ļauno, – tas viss ir tik aktuāli, tik vajadzīgi. Tas viss palīdz bērniem augt stipriem un patstāvīgiem, ļaujot vecākiem izjust prieku un lepnumu. Kopīga darbošanās arī pasargā no skaudības, no nenovīdības, māca jūsmot par citu sasniegumiem, nevis alkt tikai sava goda. Nesen aplūkoju arī fotogrāfijas, kurās redzams, kā Gulbenes katoļu draudze kopā svinējusi jauno gadu. Atkal kopā visas paaudzes pie eglītes, pie svētku galda, atkal daudz laimīgu smaidu sejās. Kā jau ģimenē.
