Gulbenes Svētezerā, kas atrodas Spārītes parkā, Blaumaiņa ielas malā, pavasarī plānots uz sešām mazajām saliņām atpakaļ novietot vēsturiskos baronlaiku akmeņus, no kuriem uz katra rakstīts viens burts un visi akmeņi kopā salasāmi vienā vārdā – Marisa (1857.05.09.- 1883.20.03.).
Tā sauca vācu barona Heinriha fon Volfa mīļoto sievu, kurai bija itāļu izcelsme. Baronu mīlas stāsts ir apvīts leģendām par mūžīgu uzticību, jo, pāragri zaudējot mīļoto, barons vairs tā arī neapprecējās un turpmāko dzīvi vadīja skumjās par zaudējumu.
Daudzi gulbenieši ziemā izmanto iespēju uzkāpt uz Svētezera ledus, lai nokļūtu līdz sešām mazajām saliņām un meklētu ūdenī ieslīdējušos, tomēr dažviet vēl labi saskatāmos vēsturiskos akmeņus ar tajos iegravētajiem burtiem. Vasarā mazās salas ir nepieejamas, jo tās ieskauj ūdens. Pēc gulbeniešu vērojumiem, vismaz trīs akmeņi ziemā Svētezerā ir atrodami un burti uz tiem ir labi salasāmi.
Ziemā var apskatīt akmeņus
Pašlaik, kamēr Svētezera ūdens ir sasalis, Gulbenes pilsētas pārvaldes Labiekārtošanas iestāde izmantoja iespēju, lai piekļūtu sešām mazajām salām un uz tām nozāģētu kokus, kuru augšana uz šiem mākslīgajiem sauszemes veidojumiem sākotnēji nebija paredzēta. Koki laika gaitā uz saliņām izauguši paši. Vasarā, tiekot uz saliņām ar laivas palīdzību, paredzēts tās sakopt, novākt celmus, nopļaut zāli.
Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte “Dzirksteli” informē, ka pavasarī ir paredzēts apskatīt katru vēsturisko akmeni, novērtēt tā stāvokli. To nedara ziemā, jo pašlaik akmeņi ir iesaluši ledū. Pavasarī būs iespējams mēģināt akmeņus izdabūt no ūdens un novietot atpakaļ uz salām. “Kā mums veiksies? Droši vien lēni. Vasarā jau salām ne ar kādu tehniku piekļūt nevarēs,” viņa prāto. L.Miezīte atzīst, ka akmeņi laika gaitā ir noslīdējuši vai iesēdušies dziļāk zemē un pat ūdenī. Tomēr viņa domā, ka ar rakšanas palīdzību, ar laužņiem, ar celšanu šo vēsturisko liecību uzdosies atkal celt gaismā. Katrā ziņā šo darbu ir plānots veikt ar cilvēku roku spēku. Tāpat kā agrāk to darījuši latviešu zemnieki pēc barona rīkojuma.
Saliņu vēsturiskā izskata atjaunošana, seno akmeņu celšana gaismā varētu kļūt par vēl vienu akcentu, padarot Spārītes parku pievilcīgāku gan pašu gulbeniešu pastaigām, gan tūristu apmeklējumiem. Iestrādes šajā ziņā veiktas arī pagājušajā gadā, kad ar pašvaldības gādību pavasarī tika izveidota un kļuva publiski pieejama 18 latvju zīmju vēstījuma taka.
Tīrīt vai ne Svētezera ūdeņus?
Atbildot uz jautājumu, vai paredzēts tīrīt arī Svētezera ūdeņus, L.Miezīte pauž skepsi. Viņa stāsta, savulaik pieļauta kļūda, tīrot Vecgulbenes muižas parka dīķus un izgrābjot arī to apakšas kārtu, kurai bija noteicoša loma, lai dīķi neaizaugtu. Diemžēl pēc tīrīšanas jau nākamajā gadā dīķī esot sākušas augt vilkvāles. Savukārt Svēt-ezers vasarā brīžiem izskatās ar aļģēm pilns, tomēr tā ūdeņi nav aizauguši. Makšķernieki arī stāsta, ka šajos ūdeņos ir daudz mazo zivtiņu. Tātad barības vielu tur ir pietiekami, lai dzīvība vairotos un tiktu arī uzturēta. L.Miezīte stāsta, ka vēsturiski, veidojot muižas parku dīķus, ar gudru ziņu apakšā tika ieklāti žagari, akmeņi un māls, lai šai kārtai nekas neaugtu cauri. Viņa uzsver, ka šo ekosistēmu nedrīkst izjaukt.
No vēstures avotiem ir zināms, ka Svētezeru ar sešam mazajām un vienu lielo salu barons zemniekiem lika izrakt un iekopt pēc sievas nāves viņas piemiņai. Uz salām toreiz tika izvietotas arī dažādas skulptūras – eņģeļi, vilki, lāči, putni -, tās līdz mūsdienām nav saglabājušās. Taču akmeņi ar iekaltajiem Marisas vārda burtiem brīnumainā kārtā ir saglabājušies līdz mūsdienām.
