Pirms dažām dienām pamatīgu izbīli bija jāpiedzīvo kādam ma-
nam paziņam, kurš devās savās ikdienas gaitās pa kādu lauku ceļu. Ņemot vērā to, cik ceļš tobrīd bija slidens, paziņa, kura autovadītāja stāžs ir gana liels, braucis lēnām un piesardzīgi. Te pamanījis, ka pretim braucošo automašīnu sāk pēkšņi mētāt no vienas ceļa malas uz otru, turklāt šī automašīna bīstami tuvojusies. Jau šķitis, ka no sadursmes izvairīties vairs neizdosies, tādēļ vīrietis savu automašīnu apturējis ceļa malā, piespiežoties, cik vien var, lielajam sniega valnim, un gaidījis. Pēdējā brīdī pretimbraucošā automašīna tika apgriezta uz riņķi un iesviesta kupenā. Paziņa varēja nopūsties un priecāties, ka sadursme nenotika un viņa auto nav apskādēts, arī mašīna, kuru sanesa, par laimi, stipri necieta, taču izbīlis gan esot bijis pamatīgs kā vienam, tā otram autovadītājam. Nereti pēc dažādiem satiksmes negadījumiem jādzird, ka vadītājs nav izvēlējies pareizu ātrumu, šoreiz gan ne tajā labākajā braukšanas kārtībā bija ceļš. Jā, ir ziema un ziemā vienmēr braukšanas apstākļi būs apgrūtināti – vadītāji ar to rēķinās, taču… Un atbildīgie dienesti visu laiku tikai uzsver, ka ceļu uzturēšanai katastrofāli trūkst naudas. Nu jau krietnu laiku dzirdam valdības vīrus sakām, ka ekonomiskā situācija mūsu valstī uzlabojas, bet rodas gan jautājums – kāpēc tad proporcionāli tai neuzlabojas arī ceļu uzturēšana? Varbūt mūsu valstī būtu no kaut kā jāatsakās par labu ceļu stāvokļa uzlabošanai, citādi ziemā ceļus laikam drīz vairs neviens netīrīs un vasarā tie turpinās sabrukt.
