Naudas ceļu tīrīšanai no sniega pagastos palicis pavisam maz, tāpēc tie tiks tīrīti tikai nepieciešamības gadījumos.
Ziemu izvilks
“Gada griezumā praksē ir pierādījies, ka pagastu pārvaldēs rīkojas saimnieciski un zina, kas jādara, lai izvilktu ziemu,” saka Gulbenes novada domes Tehniskās nodaļas speciālists Jānis Šmoteks.
Tā kā naudas ir katastrofāli maz, tad katrā pagastā ir izdots savs iekšējais rīkojums, kā ceļi tīrāmi, cik stundās tīrīt, ja tas ir piesnidzis, kādi ir prioritārie ceļi, un pēc tā stingri vadās, lai naudas pietiktu. “Ceļus tīrīs tad, kad snigšana būs beigusies, lai viens ceļš nebūtu jāizbrauc vairākas reizes. Pirmie tiek tīrīti ceļi, kur brauc skolēnu autobuss, pašvaldības ceļi, kas savieno lielos ciematus, bet mazsvarīgie ceļi paliek pēdējie,” norāda J.Šmoteks.
Viņš arī uzsver, ka jārēķinās ar to, ja ziema ir sniegota, tad vasaras darbiem – greiderēšanai, bedrīšu aizbēršanai ar šķembām -, visticamāk, naudas būs stipri pamaz. “Nevarēs naudu paredzēt ceļmalu attīrīšanai, grāvju izrakšanai vai caurteku salabošanai, jo naudas būs palicis tikai pašiem nepieciešamākajiem darbiem. Vasarā, visticamāk, mazāk svarīgos ceļus nogreiderēs reizi vienā vai tikai divos mēnešos. Tāda ir valsts politika, piešķirot naudu ceļiem, un mēs tur neko nevaram ietekmēt,” saka J.Šmoteks.
Cer uz valsts kompensāciju
Šogad ceļiem piešķirtās naudas ir par 26 923 latiem mazāk, nekā faktiski saņemts pagājušajā gadā, ja vien gada laikā valsts budžeta grozījumos neatradīs papildu līdzekļus ceļu uzturēšanai, kā tas notika divos iepriekšējos gados.
2011.gadā novadā papildus saņemti 46 039 lati sniega tīrīšanas izdevumu kompensēšanai, 2012.gadā pašvaldības ceļu neatliekamo ikdienas uzturēšanas darbu vajadzībām papildus saņemti no valsts 57 779 lati, kopā 275 381 lats, kas ir aptuveni 2005.gada līmenī. Papildus saņemtā nauda sadalīta visām pagastu pārvaldēm un Gulbenes pilsētai proporcionāli pašvaldības autoceļu un ielu kilometriem. J.Šmoteks cer, ka valsts kompensēs daļu izdevumu, jo tāda prakse bijusi arī pagājušajā gadā.
Naudas summa ceļu uzturēšanai pagastos atšķiras. Kur pašvaldības ceļu posmi kilometru ziņā visgarākie, tur arī naudas vairāk. Kilometru ziņā vismazāk pašvaldības ceļa posmu ir Druvienas un Līgo pagastā. Tur attiecīgi 2013.gadā ceļu fonds ir aptuveni 3000 un 4000 latus liels. Druvienas pagastā pašvaldības ceļi ir aptuveni 21 kilometra garumā un ceļu uzturēšanai šogad paredzēti nedaudz vairāk par 3000 latu. Litenē pašvaldības ceļi ir aptuveni 100 kilometru garumā un to uzturēšanai šogad piešķirti aptuveni 12 000 latu.
Tikai izņēmuma gadījumos
Salīdzinot ar 2009.gadu, līdzekļi pašvaldības ceļu uzturēšanai ir samazinājušies trīsarpus reižu. “Tas ir ļoti liels samazinājums, jo ar šādu finansējumu nav iespējams izdarīt visas ikdienas uzturēšanas prasības autoceļiem. Nemaz nerunājot par seguma atjaunošanu,” saka J.Šmoteks.
Novada domes priekšsēdētājas vietnieks Dainis Švika norāda, ka finansējuma samazinājums ietekmē ceļu kvalitāti. Viņš uzskata, ka no pamatbudžeta nauda ceļiem būtu jāpiešķir tikai izņēmuma gadījumos. Lielākiem ceļu remonta un būvniecības darbiem jāmeklē iespējas piesaistīt projektu naudas un citi finansēšanas avoti. “Arī pamatbudžets nespēj nosegt visas vajadzības pašvaldības funkciju veikšanai. Te diemžēl jāsamierinās ar populāro frāzi – naudas ir tik, cik ir,” saka D.Švika.
Arī Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa norāda, ka nebūtu pamata šobrīd no budžeta piešķirt papildu līdzekļus. Ceļu fondā rezerves uzkrātas gan nav, bet ir atlikums uz 2013.gada sākumu, un tie ir
32 500 lati, kas tiks izmantoti šīgada ceļu uzturēšanai. “Nepieciešamības gadījumā, piemēram, neprognozēts sniega daudzums, plūdi vai izskalojumi, izskatīsim iespēju piešķirt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pēc līdzšinējās pieredzes ārkārtas situācijās valsts iedala papildu līdzekļus pašvaldību autoceļu uzturēšanai,” saka S.Daudziņa.
Būtu jātīra līdz pagalmam
Ceļu tīrīšanai ziemas mēnešos Gulbenes novadā nepieciešami vienoti noteikumi, iekļaujot arī piedāvājumu lauku viensētās dzīvojošajiem. Deputāte Ilze Mezīte uzskata, ka pašvaldības nodrošinātajai traktortehnikai sezonas laikā vairākas reizes no sniega būtu jāattīra arī piebraucamie ceļi pie lauku viensētām līdz pašam pagalmam. Deputāta Valta Kraukļa piebilde – tam jābūt maksas pakalpojumam ar oficiāli apstiprinātām cenām. Par to visu novada domes deputāti diskutēja vakar, 16.janvārī, Gulbenes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē.
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis pauda, ka deputātu iniciatīva ir apsveicama un patiešām šie jautājumi novadā būtu jāsakārto, jo pagaidām pagasti atrodas nevienlīdzīgā situācijā. Piemēram, Daukstēs un Lejasciemā ir pašvaldības traktortehnika pagastu ceļu tīrīšanai, bet citur jāalgo pakalpojuma sniedzēji, jārīko iepirkuma procedūra. Rezultātā atšķirīgas ir izmaksas pagastos.
Pēc I.Mezītes lūguma jautājums tiks skatīts arī plašākā deputātu sastāvā – 24.janvāra novada domes sēdē. Viņa uzsvēra, ka vēlas, lai līdz lauku viensētām un ārā no tām ziemā varētu tikt ne tikai “uz papīra”, bet arī realitātē. Pēc deputātes iniciatīvas viņai ar kolēģiem izvērsusies diskusija arī par to, vai pašvaldība ziemā varētu piebraucamos ceļus līdz katras viensētas pagalmam regulāri (reizes 4 vai 6 ziemas sezonā) tīrīt par brīvu. Pēc novada domes Tehniskās un īpašumu nodaļas provizoriskajiem aprēķiniem šādam nolūkam papildus pašvaldības budžetā būtu jāatrod tikai aptuveni 20 000 latu. Taču novada domes Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Vita Kravale iebilda, ka saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem šāda pašvaldības līdzekļu tērēšana būtu uzskatāma par izšķērdību.
I.Mezīte tad pastāvēja pie sava vismaz tik daudz, ka reizi gadā – uz Ziemassvētkiem – pašvaldība var lauku viensētās dzīvojošajiem uzdāvināt iztīrītus piebraucamos ceļus pie viņu mājām.
I.Mezīte un kolēģis Guntis Blūms uzstāja, ka lauku cilvēki ir tādi paši nodokļu maksātāji kā tie, kuri dzīvo pagastu centros un pilsētā, taču viņi ikdienā vismazāk jūt labumu no pašvaldības darba. Sevišķi tad, ja steidzami vajadzīga neatliekamā medicīniskā palīdzība, izcēlies ugunsgrēks un saukti palīgā glābēji vai veterinārārsts.
