Rallijs “Alūksne”
Starts rallijam tiks dots šodien, 18.janvārī, pulksten 20.00 Alūksnē, Latgales ielā pie tirgus laukuma, taču pirmajam ātrumposmam starts tiks dots sestdien pulksten 9.50.
Dalībniekiem būs jāveic astoņi ātrumposmi piecos pagastos Jaunalūksnē, Alsviķos, Ziemerī, Jaunlaicenē un Mārkalnē. Informācija par labākajām skatu vietām un ātrumposmu kartes pieejamas “www.4rati.lv”.
Sportisti sacentīsies 13 dažādās klasēs. Visvairāk dalībnieku solās būt vienas ass piedziņas automašīnu klasē, kur ātrākā ekipāža saņems naudas balvu – 1000 eiro.
Skatītāji ralliju varēs vērot bez ieejas maksas.
Šajās brīvdienās Alūksnē ar ralliju “Alūksne” startēs jaunā rallija sezona. Rallija organizāciju ir uzņēmies mūsu pieredzējušais vietējais autosportists Gatis Cimdiņš.
G.Cimdiņš ar autosportu ir saistīts jau ilgu laiku. Viņš atzīst, ka savulaik, tāpat kā daudzi mūsu puses autosportisti, iedvesmojies no Vilhelma Sniedzāna. “Viņš ir tāds kā mūsu vietējais rallija tēvs! Prieks, ka ir šāds cilvēks!” saka
G.Cimdiņš.
– Rallijam “Alūksne” šī būs jau trešā sezona. Kā radās iecere organizēt ralliju kaimiņu novadā?
– Manuprāt, pasākumu nekad nav par daudz un vēl jo vairāk ziemā. Šogad pat esam nonākuši tādā pozīcijā, ka visi ralliji vairāk notiek tikai Kurzemē un šajā Latvijas pusē gandrīz nekas nenotiek. Tāpēc priecē, ka varam piedāvāt produktu, ko ir atzinuši sportisti un skatītāji. Tieši sportisti ir galvenie rallija vērtētāji. Ja viņi šurp nebrauks, tad var censties un darīt, ko grib, nekā nebūs, bet, ja sportisti brauc un piedalās, tas nozīmē, ka pasākums ir vajadzīgs. Un, manuprāt, jo vairāk notiek šādi pasākumi, jo tie ir kvalitatīvāki, un tas ir apsveicami – ieguvēji taču ir visi.
– Kas ir pats svarīgākais, organizējot ralliju?
– Pats svarīgākais ir komanda, cilvēki, kas to visu dara un paveic, un galvenais tādi, kuriem var uzticēties. Noteikti svarīgas ir arī idejas, kā to visu padarīt interesantu un baudāmu gan sportistiem, gan arī skatītājiem. Protams, jaunu velosipēdu izgudrot nevar, taču, sīkumiņu pa sīkumiņam liekot kopā, ir jādomā, lai būtu apmierināts gan skatītājs, gan braucējs. Katrreiz kaut kā jācenšas atdzīvināt šis pasākums. Ļoti svarīga rallijā ir arī drošība. Protams, mēs, organizatori, esam padomājuši par apsardzes cilvēkiem un tiesnešiem, bet jāvēršas arī pie skatītājiem un viņu veselā saprāta, jo katram cilvēkam otru, kas sargās, blakus taču nenoliksi. Tiesa, man šķiet, ka vairums skatītāju to apzinās un neļauj notikt lielām aplamībām trases malā.
– Iesākuši kā kandidātrallijs, tikuši līdz rallijsprinta čempionāta posmam. Vai cerat izaugt arī līdz rallija čempionāta posmam?
– Nav ko slēpt – šogad šo iespēju mums atņēma Eiropas čempionāta posms, kas februāra sākumā notiks Liepājā un Ventspilī, un Latvijas čempionātā tie būs pat divi atsevišķi posmi. Taču mēs nepārdzīvojam un turpinām strādāt. Ceram, ka jau tuvākā nākotnē varēsim rīkot arī rallija čempionāta posmu. Bet pats galvenais, ka rallijam ir jūtama izaugsme. Pirmajā gadā Alūksnes rallijā piedalījās tikai 29 ekipāžas, bet šogad būs jau 60 mašīnas, un cīņas noteikti būs interesantas.
– Kā Alūksnes pusē ir ar ceļiem?
– Savulaik daļa Alūksnes puses ceļu tika braukti arī “Sarmā”, bet pēc tam “Sarma” no Alūksnes atkāpās. Protams, katru gadu jaunu ātrumposmu nebūs, bet iespēju robežās ir jācenšas kaut kas jaus izdomāt. Jā, ir ceļi, kas, šķiet, varētu būt interesanti braucējiem, bet tur atkal nav pieejas skatītājiem, tāpēc tie īsti neder rallijam. Šogad rallija vēsturē būs vēl nebijis gadījums – ar atbalstītāju un entuziastu palīdzību mēs esam uzbūvējuši pilnīgi jaunu ceļa posmu, kas būs kā pārsteigums braucējiem. Tas varbūt nebūs īpaši garš, bet braucējiem pietiekami sarežģīts un ceram, ka arī interesants.
– Pats esat pagājis malā no braukšanas un vairāk pievērsies organizēšanai.
– Cik tad ilgi brauksi? Jādod iespēja taču arī jaunākiem pabraukt. Es ar autosportu esmu saistīts jau ļoti ilgi. Ja pareizi atceros, tad pirmo reizi, šķiet, 1989.gadā kopā ar Aigaru Skudru braucām kādā Vilhelma Sniedzāna organizētajā rallijā. Tie bija tādi mazāki mači, bet pēc tam 1990.gadā sāku braukt amatieru rallijā. Kopš tā laika vairāk vai mazāk arī tika startēts dažādos rallijos. Sākuma gados tas notika aktīvāk, pēc tam mazāk. Visu laiku esmu braucis kā līdzbraucējs un ar ļoti daudziem pilotiem, taču visilgāk esmu nobraucis kopā ar Aināru Igaveņu. Otrs pilots, ar kuru ilgāku laiku esmu braucis, ir Mareks Švarcs–Švampāns. Bet ar Aināru mums visu laiku ir bijusi saistība – esam mācījušies kopā vienā klasē, arī armijā bijām kopā vienā daļā. Tagad strādāju Aināra uzņēmumā “Auto stils un partneri”.
Sākuma gados bija arī vēlme pašam būt pilotam, bet katram laikam tomēr ir dots kaut kas cits. Diez vai arī izdotos. Pabraukt, protams, kādu gabaliņu jau varētu – mēs visi varam kādu brīdi ātri pabraukt, bet braukt tuvu maksimālajam ātrumam un meistarīgi pa trasi, tas nav katram dots. Ļoti liela nozīme ir arī sadarbībai ekipāžā. Ir bijuši gadījumi, kad atbrauc vīri un man saka – nobraucam “gonku”, taču nevar tā vienā “gonkā” apsēsties un labi nobraukt. Ar katru pilotu sadarbība ir citādāka. Lielos vilcienos, protams, viss ir līdzīgi, taču katrs cilvēks uztver citādāk stenogrammu. Vienam vajag runāt skaļāk, citam mierīgāk.
– Ir uzkrāta liela pieredze, vai tā palīdz, organizējot ralliju?
– Noteikti, jo braucot redzi, kas organizācijā ir izdevies labi un kas var būt ne tik labi. Šī pieredze dod savu artavu tagad rallija organizācijā. Arī mūsu organizatoru komandā bieži vien izraisās diskusijas par dažādiem jautājumiem un tad varbūt reizēm arī liela nozīme ir šai pieredzei, jo tam visam savulaik ir iziets cauri un ir viedoklis par to, kā tas izskatās no sportista puses. Jā, ideāli jau nekad nekas nebūs, bet pacensties ir vērts. Esmu bijis arī rallijos Somijā, Igaunijā, Lietuvā. Braucis gan kā skatītājs un līdzjutējs, gan arī vērot, kā citur tiek organizēti ralliji. Nav būts Zviedrijā, gribētos aizbraukt uz turieni. Arī šādi var daudz ko interesantu uzzināt un gūt kādu pieredzi.
– Kā ir ar Latvijas autosporta attīstību?
– Man negribas runāt par krīzi, bet arī uz autosportu tā tomēr ir atsaukusies. Turklāt domāju, ka šogad to krietni izjutīsim. Atsevišķi uzņēmumi, kas ir atbalstījuši autosportu, ir bankrotējuši, citi savukārt, iespējams, ir atraduši citas prioritātes. Atklāti sakot – situācija ir diezgan bēdīga. Daudzi vadošie braucēji šogad rallijos nemaz nebrauks. Un cik tad ilgi arī brauks tie, kas pagaidām vēl to var darīt? Nav jau arī viņi vairs nekādi jaunie. Bet jaunatne autosportā arī ienāk ļoti lēni. Arī Autosporta federācijā šobrīd tiek nopietni domāts par to, kas papildinās autosportistu rindas. Tiek spriests, ka varbūt atkal vajadzētu atsvaidzināt amatieru mačus, lai mēģinātu piesaistīt jauniešus, jo šis produkts – labi autosportisti – kaut kā ir jāražo, tas nenokritīs no gaisa. Nevar vienkārši iekāpt mašīnā un kļūt par vadošo braucēju.
– Kā vērtējat, ka Latvijā ir ienācis Eiropas rallija čempionāts?
– Ir jau labi, ka mūsu braucējiem ir iespēja braukt šādās sacensībās, tā ir sava veida pieredze, bet cik daudz mūsu sportisti no tā iegūs? Vai pēc tam šie braucēji saņems labus piedāvājumus braukt kādā komandā? Tā diemžēl nenotiek. Visam ir vajadzīgs finansējums. Es arī neatbalstu to, ka šīs sacīkstes vienlaikus būs arī pirmie divi Latvijas čempionāta posmi. Ja, piemēram, pirmajā dienā kaut kas notiek automašīnai, ieskaites nav un līdz nākamajai dienai mašīnu sataisīt paspēt nevar. Vai vispār ir jēga turpināt braukt tālāk čempionātu? Manuprāt, ideāls risinājums būtu, ja līdzekļus, kas tagad tika piesaistīti Eiropas čempionāta organizēšanai, sadalītu visiem Latvijas čempionāta organizatoriem. Domāju, ka tad mums būtu ja ne pats, tad viens no labākajiem čempionātiem visā Eiropā. Man šķiet, ka jebkurš organizators censtos piesaistīt dažādus vadošos Eiropas un varbūt arī pasaules sportistus, lai brauc startēt pie mums. Tad šie ralliji būtu jau pavisam citā līmenī. Šiem sportistiem būtu priekšstats par Latviju un arī mūsu rallijiem būtu lielākas izaugsmes iespējas.
Lai vai kā – mēs priecājamies, ka mums kā jaunam rallijam ir pietiekami daudz atbalstītāju, tie pārsvarā, protams, ir vietējie uzņēmumi, taču, ja ir interese un atsaucība, tad arī rallijs dzīvos!
