Šoceturtdien Gulbenes novada domes sēdē, visticamāk, tiks apstiprināts novada domes budžets. Kopējie izdevumi šogad ir plānoti vairāk nekā 13 miljoni latu. Kopumā novadā šogad ir plānoti lielāki izdevumi nekā pērn. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka tas saistās ar pašvaldību vēlēšanām, jo tās izmaksās aptuveni 25 000 latu, eiro ieviešanas nodrošināšanai, kurai ir rezervēti pašvaldības budžetā arī 25 000 lati, Dziesmu un deju svētkiem – 48 000 latu, kā arī palielināts atalgojums pašdarbības kolektīvu vadītājiem kopā par 28 000 latiem.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja S.Daudziņa norāda, ka katrā pārvaldē šajā gadā plānotie izdevumi ir par 6 procentiem lielāki nekā pērn. To nosaka atsevišķas pozīcijas. Viena no tām, kas atstāj iespaidu uz pārvalžu budžetu, ir brīvpusdienas. “Šogad tās ir plānotas līdz 4.klasei un trūcīgajiem līdz 9.klasei, savukārt no februāra arī – 5.klasēm. Tēriņi paredzēti veselības pabalstam, Dziesmu un deju svētku izmaksām,” skaidro S.Daudziņa.
Visvairāk – izglītībai
Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad visvairāk plānots tērēts izglītībai. Tie ir 44 procenti jeb vairāk nekā 5 miljoni latu. Tur ir pedagogu algas, izglītības iestāžu uzturēšana, skolu projekti, peldbaseins, jauniešu centri. Internāta rekonstrukcijai atvēlēti 68 000 latu. Jaunums šogad ir asistenta pakalpojumi, kas nepieciešami bērniem ar īpašām vajadzībām. Šai pozīcijai tiks tērēti 1236 latu. Savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem ir plānoti 130 000 latu. “Šo naudas summu savstarpējo norēķinu veidā ir jāmaksā tām pašvaldībām, kurās mācās mūsu novadā deklarētie skolēni un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi,” skaidro S.Daudziņa.
Otri lielākie tēriņi – 18 procenti jeb aptuveni 2,4 miljoni latu – no kopējiem izdevumiem paredzēti pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai. Lielākos izdevumus šajā sadaļā veido ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošana Beļavas, Galgauskas, Lejasciema un Rankas pagastā par kopējo summu 889 531 lats, kā arī izdevumi ielu apgaismošanai, pilsētas labiekārtošanas iestādei, dzīvokļu un komunālā saimniecību izdevumi pilsētā un pagastos.
Vispārējiem valdības dienestiem atvēlēti 11 procenti jeb 1,5 miljoni latu. Šajos izdevumos iekļauts atalgojums deputātiem, komisiju un komiteju priekšsēdētājiem, locekļiem, dzimtsarakstu nodaļai, būvvaldei, kā arī visi izdevumi, kas saistīti ar pārvalžu darbības nodrošināšanu. Ir plānoti atlaišanas pabalsti aptuveni 6500 latu apmērā, kas, iespējams, būs nepieciešami pēc vēlēšanām.
Būvvaldē ir plānots tērēt vairāk nekā pērn un tie šogad ir 37 500 latu. “Ar diviem darbiniekiem būvvalde nevar iztikt. Ir plānots gada laikā darbā būvvaldē pieņemt vēl vienu darbinieku,” stāsta S.Daudziņa.
Šajā sadaļā nauda paredzēta vēlēšanu nodrošināšanai, eiro ieviešanai un pašvaldības parādu procentu nomaksai. Kopā tie ir gandrīz 100 000 latu. Kā katru gadu plānoti arī 10 000 latu neparedzētiem izdevumiem.
Lielāks finansējums – sportam
Apmēram 11 procenti jeb aptuveni 1,4 miljoni no kopējā naudas maka ir paredzēti kultūrai un sportam. Finansējums palielināts sporta pasākumu organizēšanai un novada sportistu atbalstam – pērn bija atvēlēti 17 000 latu, šogad – 26 500 lati. Savukārt 18 bibliotēku uzturēšanai nepieciešami aptuveni 400 000 latu, visu muzeju uzturēšanai kopā – 112 000 latu. Visiem kultūras centriem gada laikā tiek tērēti 440 000 latu, kultūras pasākumiem – gandrīz 40 000 latu, tautas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai – 101 000 latu. Novada svētkiem plānoti 15 000 latu. “Pagājušajā gadā iztikām ar mazāku summu. Kad būs svētku tāme, redzēsim konkrētāku summu,” norāda S.Daudziņa.
10 procenti jeb aptuveni 1,3 miljoni latu atvēlēti sociālajai aizsardzībai. Bāriņtiesām kopā plānots tērēt 133 000 latu, algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem – 125 000 latu, dzimšanas pabalstiem – 20 300 lati. Sociālajiem pabalstiem maznodrošinātiem un trūcīgiem iedzīvotājiem no pašvaldības budžeta ir plānoti
467 000 lati, tajā skaitā garantēto minimālo ienākuma nodrošināšana, dzīvokļa pabalsts un tamlīdzīgi.
Savstarpējiem norēķiniem par sociālajiem palīdzības pakalpojumiem ir paredzēti 35 000 latu. “Tie ir par mūsu novadā deklarētiem cilvēkiem, kas saņem pakalpojumu kādās citās pašvaldībās. Šī summa varētu būt mazāka, kad tiks atvērts sociālās aprūpes centrs Līgo pagastā. Pašreiz mūsējie centri ir pārpildīti un varbūt nav komfortabli, tāpēc cilvēki izsaka vēlmi doties ārpus novada,” norāda S.Daudziņa.
2,5 procentus jeb aptuveni 332 000 latu ir plānots tērēt ekonomiskajai darbībai. Te ir paredzēti izdevumi, piemēram, skolēnu autobusu uzturēšanai, Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centram, informācijas un tehniskajai nodaļai.
Nepilnu procentu jeb 27 000 latu tērēs sabiedriskajai kārtībai, kā arī apmēram 20 000 latu – vides aizsardzībai. Tā ir atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana.
Kādi tiek plānoti budžeta ieņēmumi?
“Ja salīdzina budžeta ieņēmu sadaļu, neņemot vērā mērķdotācijas un projektus, tad ieņēmumi plānoti par 84 tūkstošiem lielāki nekā pērn,” saka S.Daudziņa. Vislielākos ieņēmumus – aptuveni 5,4 miljonus latu – veido ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, ēkām un mājokli, kā arī azartspēļu nodoklis kopā veido 571 902 latus.
Pārējie ieņēmumi ir 87 000 latu. Te ir ieņēmumi no dividendēm, dažādas valsts un pašvaldību nodevas, kā arī naudas sodi par vispārējiem nodokļu maksāšanas pārkāpumiem.
6,4 miljonus lieli ieņēmumi plānoti – dotācijas no finanšu izlīdzināšanas fonda, mērķdotācijas izglītības programmu nodrošināšanai, maksājumi no citām pašvaldībām un saņemtie maksājumi no realizētajiem Eiropas Savienības projektiem. Ir plānoti 110 000 latus lieli ieņēmumi no citām pašvaldībām par to, ka citu novadu bērni mācās Gulbenes novada izglītības iestādēs.
Fakti
Plānotie izdevumi šajā gadā izglītībai – 44 procenti jeb vairāk nekā 5 miljoni latu.
Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – 18 procenti jeb aptuveni 2,4 miljoni latu.
Vispārējiem valdības dienestiem – 11 procenti jeb 1,5 miljoni latu.
Kultūrai un sportam – 11 procenti jeb aptuveni 1,4 miljoni.
Sociālajai aizsardzībai – 10 procenti jeb aptuveni 1,3 miljoni latu.
Ekonomiskajai darbībai – 2,5 procentus jeb aptuveni 332 000 latu.
Sabiedriskajai kārtībai – nepilns procents jeb 27 000 latu.
Vides aizsardzībai – nepilns procents jeb 20 000 latu.
