Šogad Latvijā viens no vissvarīgākajiem notikumiem būs eiro ieviešana. Pašlaik dažas partijas šo jautājumu grib risināt ar tautas referenduma palīdzību. It kā ļoti demokrātiski, bet tajā pašā laikā jāpaskatās, kas šobrīd ir Latvijas tauta. Vieni to dala latviešos un krievu valodā runājošos, otri – bagātos un nabadzīgajos. Tā kā pie mums vidējais slānis esot mazs un bagāto nekad nevienā valstī nav bijis vairāk kā nabadzīgo, tad eiro ieviešana tautas nobalsošanā gulsies uz mazatalgoto strādnieku, pensionāru, bezdarbnieku pleciem. Tāpēc eiro ieviešanas lietderība būtu jāizlemj tikai uzņēmējiem, ekonomistiem, visiem tiem, kas nodarbojas ar tirgiem, valūtas maiņu, eksportu.
Būdams pensionārs, arī es šaubos, vai ar jaunās naudas ieviešanu nebūs vēl sliktāk. Kāpēc negribētu šo naudu? Lats taču ir mūsu pašu Latvijas nauda ar latviskiem uzrakstiem, ainavām, simboliem, kas divos gadu desmitos tautā ierasta un iemīļota. Droši vien daudziem no mums svešā nauda nepatiks. Tajā pašā laikā, zinot, ka naudu jau nevērtē pēc tās skaistuma, bet gan pēc tās daudzuma, emociju līmenī naudas maiņu nebūs grūti pārdzīvot.
Cita lieta, ka viss kļūšot dārgāks. Lai ko mums stāsta politiķi, tirgotāji, tas noteikti tā būs. Tirgotāji, mainot precēm cenas, vienmēr, kaut nedaudz, kaut ko pieliks klāt. Kā nekā viņiem jāatgūst tā naudiņa, kas tērēta, nomainot latu pret eiro. Turklāt bizness paliek bizness, lai šīs maiņas rezultātā arī labi nopelnītu. Taču, ja labi padomā, lata pastāvēšanas laikā mēs jau vien esam pieraduši, ka viss kļūst dārgāks. Tāpēc naudas maiņa būs vēl tikai viens no neskaitāmiem gadījumiem, kad par preci maksāsim vairāk.
Vēl uztrauc arī paša eiro stabilitāte. Zinot, ka daudzas eirozonas valstis vairāk tērē nekā pelna, rodas bažas par šīs naudas stiprumu un lata nomaiņa būtu liela kļūda. Nomierina tikai tas, ka eiro pasaulē ir plaši lietota nauda, kuru dažādas krīzes nemaz nevar tik viegli ietekmēt. Tāpēc atrasties eiro lietotāju lokā tomēr būs daudz drošāk, nekā turēties pie tik sīkas valūtas kā lats.
Šobrīd liekas, ka par lata maiņu vairāk uztraucas politiķi nekā ekonomisti. Saeimā pret eiro nostājas opozīcija. Der atcerēties, ka kādreiz opozīcija balsoja pret iestāšanos Eiropas Savienībā, pret iestāšanos NATO, pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Gluži loģiski nākas secināt, ka arī šoreiz viņu balsojums “pret” ir ar nodomu kaitēt mūsu valstij, mūsu izaugsmei. Daudziem no šiem deputātiem un viņu lielajiem atbalstītāju pulkiem jau lats mūsu zemē nav patīkama valūta, kur nu vēl eiro. Viņiem vispatīkamāka naudiņa šeit būtu jau aizmirstais rublis.
Tagad valdība uzsākusi kampaņu eiro atbalstam. Premjers vēlas tautā iegūt vismaz 50 procentu atbalstu. Padoms: ja valsts var maksāt astronomiskas summas algās “Latvijas Dzelzceļa” vadībai par neprasmi rentabli izmantot vietējās dzelzceļa līnijas, kas tika un tiek iznīcinātas, kā arī “Latvijas valsts mežu” vienas dienas saimniekiem par barbarisko attieksmi pret mūsu zaļo zeltu, tad kāpēc gan tā nevarētu mazatalgotiem strādniekiem, pensionāriem ar nelielām pensijām latu nomainīt pēc viņiem ļoti izdevīga kursa? Līdz ar to vajadzīgais atbalsts eiro Latvijā būtu nodrošināts.
