Es nesaprotu tos, kuri tikai kritizē. Vajag vismaz censties saskatīt arī labo. Piemēram, es vispār neredzu, par ko gan būtu jākritizē mūsu dome. Mums ir un būs tik daudz lielisku atmiņu par šo kopā vadīto laiku četru gadu garumā. Lai atceramies mūsu drosmi, nododot privatizācijai slimnīcu galīgi svešiem cilvēkiem, kuriem, visticamāk, nav naudas, bet pilnīgi iespējams ir galva uz pleciem! Lai slavējam slimnīcu kaut vai par to, ka tai pēc remonta būs savs lifts! Lai pieminām mūsu saliedētību, ne par ko neatzīstot, ka iespējamā korupcija kultūras nama renovācijas gaitā būtu nodarījusi pašvaldībai kādus zaudējumus – materiālus vai morālus! Lai godājam mūsu attapību, Jaungulbeni sadalot divos ciemos – Jaungulbenē un Gulbītī -, lai katrā no tiem sakārotu ūdenssaimniecību par Eiropas naudu. Lai apbrīnojam mūsu neatlaidību, tomēr izsitot cauri Brīvības ielas rekonstrukcijas projektu par spīti tam, ka mūsu darba ražīgums reizēm nesakrīt ar valdības nospraustajiem termiņiem. Lai priecājamies, ka pilsētā centrālapkures katlus, iespējams, kurs vācu baroni!
1.jūnijā es ar prieku un reizē ar bažām atkal došos pie urnas, un mani nomocīs viens vienīgs jautājums: vai mēs atkal ievēlēsim tos pašus cilvēkus, kuri līdz šim jau bijuši pie teikšanas?
Pārmantojamība. Tā raksturo mūsu pašvaldību. Labās tradīcijas neizsīkst. Faktiski pēc būtības ir grūti atšķir vienu sasaukumu no otra. Ne jau velti mūsu pašvaldība ir valsts un pat starptautiskā līmenī slavēta par atbalstu veselīgām vecumdienām. Piemēram, no 17 mūsu deputātiem varbūt viens vai divi cilvēki līdz tam nebija aktīvi vietējie politiķi. Tas, ka deputātu vidējais vecums ir 55 gadi, izsaka daudz. Vidējais deputāts ir pusmūža cilvēks – līdzsvarots, ar pieredzi, es pat nekautrēšos teikt, ka tas ir partijas biedrs (drīzāk, nevis biedrene) ar rutīnu. Mūsu administratīvajā teritorijā cilvēks, kurš grib novecot ar dziesmām un dejām, ar daudziem draugiem pārrobežu sadarbības projektos, noteikti mēģina kļūt vispirms par kādas vadošās partijas biedru un pēc tam par deputātu vai vismaz par pašvaldības darbinieku. Šajā ziņā nekas nav mainījies vēl no padomju laimes. Vienīgi – tagad ir daudzpartiju sistēma. Skaidrs, ka nekur citur nav lielākas stabilitātes darba tirgū, nav vērā ņemamāku sociālo garantiju, nav iespējas slimot tik, cik vajag. Vienīgi valsts un pašvaldības budžeta struktūrās! Domājams, tieši šā iemesla dēļ mūsu novadā katrs otrais iedzīvotājs kandidēs gaidāmajās vietējās pašvaldības vēlēšanās.
Mēs dzīvojam radošā novadā, kā arī pilsētā ar domes lidojumu, kurā ir atrisinātas daudzas problēmas, panākti dažādi sasniegumi. Sakārtota kaķu un suņu reģistrācija pilsētā, suņi piespiesti savus saimniekus pastaigā vest tikai pavadās. Atkritumu konteineru videonovērošana identificējusi ļaunprātīgos atkritumu vācējus, kuri vēlas kārtību, par to nemaksājot, un izvēlas atkritumus nemest grāvī vai mežmalā. Labierīcību ierobežotā pieejamība piespiedusi pilsētniekus dabiskās vajadzības kārtot plānveidīgi – tikai savās mājās. Ziemā sašaurinātās jau tā šaurās ielu brauktuves šoferus piespiež kļūt pieklājīgiem un pacietīgiem, braukt lēni un patiešām tikai vienā virzienā.
Pašvaldības politika ir atrisinājusi bezdarba problēmu, jo gulbenieši meklē darbu ārpus novada un valsts. Paraugieties mūsu pašvaldības projektu kapacitātē, un jūs sapratīsiet, ka nekādas krīzes nav un nekad nav bijis! Mēs ieguldām miljonus Eiropas un paši savas naudas infrastruktūrā, jo ticam, ka uz ārzemēm aizbraukušie reiz atgriezīsies mājās un nomaksās kredītsaistības, kuras pašvaldība uzņēmusies savu projekta ieceru realizācijai.
