Iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi izteikt savas domas, balsojot par “Gada balvas kultūrā” nominantiem. Apkopojot informāciju par izvirzītajiem pretendentiem, novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecākā konsultante Edīte Siļķēna vēlreiz uzsver, ka nominantu izvēlē noteicošais bija padarītais un veiksmes tieši 2012.gadā.
Realizē dažādus projektus
Nominācijā “Gada cilvēks kultūrā” nominēti Antra Sprudzāne, Biruta Akmentiņa un Donāts Veikšāns. Gulbenes bibliotēkas direktore A.Sprudzāne ikdienas darbā rūpējas par 19 novada publisko un 20 skolu bibliotēku un pakalpojumu attīstību, kā arī par bibliotekāru profesionālo izaugsmi. Pērn visās pagastu bibliotēkās ir ieviesta bibliotēku informācijas sistēma. “Šis bija pirmais gads, kad, iesaistoties dažādos projektos, mums bija iespēja piesaistīt finansējumu ne tikai Gulbenes bibliotēkai, bet arī pagastu bibliotēkām,” saka A.Sprudzāne. Finansiālu atbalstu ir guvuši 9 bibliotēkas izstrādātie projekti, kā rezultātā papildus bibliotēku budžetiem piesaistīti 53 000 latu. Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā konkursā direktore ieguvusi “Eiropas Gada cilvēka” titulu. “Bija patīkami, ka šajā konkursā tika novērtēti arī bibliotēkas darba rezultāti,” atklāj A.Sprudzāne.
Darbs – priekam
B.Akmentiņa jau 40 gadus vada Gulbenes kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studiju “Sagša”. Daudzus gadus viņa koordinē novada lietišķās mākslas darbu, konsultē pagastu amatniekus, rokdarbnieces un pašdarbības kolektīvu vadītājus, apkopojusi Gulbenes lietišķās mākslas un amatniecības vēsturi. Studija pērn piedalījusies gan mūsu novada, gan arī valsts līmeņa projektos un izstādēs. Studijas darbi eksponēti Maskavas izstāžu zālē. Pagājušajā gadā “Sagša” svinēja savu 60 gadu jubileju un Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā tika veidota jubilejas izstāde “Dzīve kā košums”. “Man patīk, ja apkārt notiek kaut kas skaists, patīk, ka citi mani aizkustina un ka arī es varu priecēt citus. Šo darbu daru savam priekam! Es lepojos ar savu kolektīvu un tā darbu. Man viņš ir pats labākais – tā ir mana dzīve!” saka B.Akmentiņa.
Bērni iedvesmo darbam
D.Veikšāns ir visiem labi zināms kā Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestra vadītājs un pedagogs. 2012.gadā D.Veikšāna vadītais pūtēju orķestris Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru festivālā-skatē Jelgavā ieguvis 1.pakāpes diplomu, starptautiskā festivālā Krievijā, Orlā, izcīnījis 1.vietu, defilēšanas programmas konkursā pie Brīvības pieminekļa ieguvis 2.vietu. Orķestrim pērn ierakstīts un izdots jau otrais kompaktdisks “Valdzinošo impresiju noskaņā”. Orķestra sniegums priecējis gulbeniešus dažādos koncertos. “Man patīk bērnu un jauniešu vēlme izglītoties, viņu attieksme un aicinājums muzicēt. Man tas ir jāsaskata un jāatbalsta viņu vēlme! Man ir liels gandarījums, kad startējam kādā konkursā un es 44 orķestra dalībnieku acu pāros redzu, ka viņi saka: “Skolotāj, dariet, ko varat, mēs jūs atbalstīsim, jūs uz mums varat paļauties!” Šāda abpusēja paļaušanās nes arī rezultātus!” atzīst D.Veikšāns.
Dāvā skaistus pasākumus
Uz nomināciju “Gada kultūras darbinieks” pretendē Gaida Vīksniņa, Rita Gargažina un Maija Leimane. Stāmerienas pagasta kultūras darba organizatores G.Vīksniņas darbs iezīmējas ar vērienīgajiem Novada svētkiem, Bānīša svētkiem, arī gadskārtējiem adventes ieskaņas pasākumiem. Stāmerienas pagasts var lepoties ar stabiliem un kvalitatīviem mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Tie ir jauniešu tautisko deju kopa „Poga”, amatierteātris „Spēle”, līnijdeju kopa „Kamenes”, audēju un rokdarbnieču kopa. G.Vīksniņa atzīst, ka idejas darbam rodas, komunicējot un sadarbojoties ar kolēģiem pagastā, ar pašdarbības kolektīviem un viņu vadītājiem, arī kolēģiem citos pagastos. “Es vienmēr cenšos uzklausīt ieteikumus un tad arī saprotu, ko cilvēki vēlas!”
Lejasciema kultūras nama direktore R.Gargažina ar kultūras darbu saistīta 33 gadus. 2012.gadā viņas padarīto darbu sarakstā būs minēti gan tradicionāli, gan jaunveidoti kultūras pasākumi, arī brīvdabas estrādē vasaras sezonā tiek organizēti dažādi pasākumi. Novada svētkos Rita veidoja netradicionālo deju – līnijdeju, balles deju, Austrumu deju koncertu “Varavīksne dejā!”. Lejasciemā darbojas 11 amatiermākslas kolektīvi, kuri izpelnās ne tikai novada, bet arī Latvijas nozīmes atpazīstamību.
M.Leimane kultūras darbam Litenē veltījusi 24 dzīves gadus. 2012.gadā ir izdevies atkal izveidot vidējās paaudzes deju kolektīvu. Šis kolektīvs darbojas līdzās jauniešu deju kolektīvam, bērnu vokālajam ansamblim, dramatiskajam kolektīvam. M.Leimane uzrakstījusi projektu, lai jauniešu deju kolektīvam “Litenietis” sarūpētu jaunus tautas tērpus. Litenē pērn tika organizēti dažādi kultūras pasākumi visām paaudzēm, vērienīgākais – “Atceries Pededzes krastus”, uz kuru pulcējās ne vien pagasta ļaudis, bet arī viesi no citurienes. Arī brīvdabas estrādē notika dažādi pasākumi. Novada svētkos kopā ar kolēģiem M.Leimane veidoja tautisko deju kolektīvu un pūtēju orķestru koncertu “Dej deju ritenī, pūt ragu gredzenā!”.
