Pēc palīdzības “Dzirksteles” redakcijā vērsās vairāki skolotāji. Viņi ir neizpratnē, kāpēc ar šo gadu no viņu algām tiek atvilkta naudas summa, kas tiek uzkrāta rezerves fondā, lai nebūtu problēmu ar atvaļinājuma naudas izmaksu vasarā.
“To, ka skolēnu paliek mazāk un līdz ar to arī algas mazākas, mēs saprotam, bet kāpēc no mūsu algām noņem, lai tiktu uzkrāti līdzekļi rezerves fondā? Rezultātā algas tagad mums ir mazākas. Vai sanāk tā, ka mēs paši sev krājam daļu atvaļinājuma naudas?” vaicā skolotāji.
Savu naudu saņemšot
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls gan skaidro, ka tā īsti nav. Pedagogi neesot zaudētāji, rezultātā viņi katrs savu aprēķināto naudu saņemšot. Tomēr “Dzirkstele” secina, ka sava taisnība skolotājiem ir. A.Šķēls skaidro, kāpēc ir šāda situācija. Problēma ir tā, ka veidojas starpība starp pedagoga algu un atvaļinājuma naudu. “Piemēram, pedagogam mēnesī aprēķinātā alga ir 536,37 lati. Kopā par laika posmu no janvāra līdz jūnijam tie ir 3218,22 lati. Sanāk, ka vidējā alga dienā ir 25,54 lati. Ja, piemēram, pedagogs atvaļinājumā dodas jūlijā, tad atbilstoši prasībām atvaļinājuma naudu rēķina no pēdējo sešu mēnešu ienākumiem. Tā kā alga konkrētajā gadījumā ir 536,37 lati, tad jūlijā aprēķinātā atvaļinājuma nauda būs 25,54 lati x 23 darba dienas = 587,44 lati. Rezultātā rodas starpība 51,07 lati. Analoga situācija veidosies arī augustā. Tātad finansējuma atvaļinājuma naudai pietrūks vai arī pietrūks naudas pedagogu darba algai augustā. Tas nebija pieļaujami,” norāda A.Šķēls.
Tāpēc pedagogu mērķdotācijas sadales komisija nolēma papildus kopējam novada rezerves fondam, kas ir nepilns pusprocents no mērķdotācijas, izveidot katras skolas rezerves fondu ar domu, ka nepieciešamā summa atvaļinājuma naudas izmaksas starpības segšanai pilnā apmērā tiek uzkrāta skolas kontā. “Tas ir visgodīgākais risinājums pret pedagogiem,” uzsver A.Šķēls.
Neoficiāla informācija vēsta, ka katrai skolai rezerves fonds ir atšķirīgs. Piemēram, lielākajām skolām mēnesī skolas rezerves fondā tiek uzkrāti aptuveni trīs simti latu, mazajām – mazāk par simts latiem. Savukārt kopējā novada rezerves fonda līdzekļi tiek izmantoti ilgstoši slimojošu bērnu apmācībai, pabalstu un kompensāciju izmaksai pedagogiem un citiem neparedzētiem gadījumiem.
Cita alternatīva ir
Vaicājot, ja tomēr netiktu veidoti šādi skolas rezerves fondi, vai būtu kāda cita izeja šajā situācijā, A.Šķēls atbild, ka cita alternatīva pastāv un tā ir – būtiski palielināt novada rezerves fondu, tikai rezultātā jau nekas nemainīšoties. Tad novada rezerves fondā būtu jāatstāj nevis 0,45 procenti kā šobrīd, bet gan 2,15 procenti no kopējās mērķdotācijas apjoma, kā rezultātā tarificējamā summa skolām vienalga būtu mazāka. Viņš arī uzsver, ka pedagogiem nekas netiek atņemts un no viņu algām nekas netiek ieturēts. Tomēr skolotāji “Dzirkstelei” atzīst, ka viņi jūtas zaudētāji. “Veidojot skolas rezerves fondu, netiek veiktas nekādas nelikumīgas darbības, jo šī nauda jebkurā gadījumā nonāk konkrētās skolas konkrētiem pedagogiem, kuru viņi saņem, dodoties atvaļinājumā,” saka A.Šķēls un piebilst, ka fondā uzkrātā nauda paliks to rīcībā arī gadījumā, ja kādu apstākļu dēļ netiks izmantota pilnībā. Skolas to varēs izmaksāt pedagogiem par darbu augustā kā piemaksu.
