Pagājušajā nedēļā Saeima nolēma atbalstīt grozījumus likumā „Par pašvaldībām”, paredzot, ka mēnesi pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām (tātad ar 1.jūliju) spēkā stāsies amatu savienošanas ierobežojumi pašvaldību deputātiem.
Deputāti nedrīkstēs ieņemt savas pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus, viņiem būs arī aizliegts ieņemt amatu pašvaldības administrācijā, ja pienākumos iekļauta domes lēmumu projektu sagatavošana, lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude, kā arī domes pieņemto lēmumu kontrole un uzraudzība.
Likumu var mēģināt apiet
Deputātiem būs liegts arī ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu. Savukārt uz deputātiem, kuri ir izglītības, kultūras, veselības un sporta iestāžu vadītāji, šis aizliegums neattieksies. Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa “Dzirkstelei” pauž, ka nav saprotams, kāpēc uz vienas jomas vadītājiem aizliegums neattieksies, bet uz citas attieksies.
Turpmāk pašvaldības domes priekšsēdētāji, izpilddirektori, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāji un viņu vietnieki būs jāievēl atklātā balsojumā, izmantojot vēlēšanu zīmes. Tādu pašu balsojumu izmantos arī gadījumos, kad būs nepieciešams atsaukt domes priekšsēdētājus vai viņa vietniekus no amata pienākumu pildīšanas un lemt par pašvaldības deputāta mandāta anulēšanu.
Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale “Dzirkstelei” saka, ka vispirms ir jāredz likuma grozījumu izmaiņu publikācija, lai izprastu, kā tieši tas viss darbosies praksē. Tajā pašā laikā viņa neizslēdz iespēju, ka pašvaldībā izdomās, kā juridiski apiet likumu, lai tas netiktu pārkāpts. Piemēram, deputāts, kurš ieņems arī kādas domes nodaļas vadītāja amatu, no sava amata apraksta palūgs izņemt, ka jāpiedalās domes lēmumu projektu gatavošanā, pārbaudē, kontrolē un uzraudzībā, un, ja citi deputāti šādu priekšlikumu atbalstīs, “ej nu zini, kā vēl būs”.
Negrib atzīties, vai kandidēs
Pēc pašreizējās likuma grozījumu interpretācijas secināms, ka Jānis Antaņevičs ir vienīgais tagadējais deputāts, kurš, ja kandidēs vēlēšanās un tiks ievēlēts, vairs nevarēs mandātu apvienot ar Gulbenes novada sociālā dienesta vadītāja amatu. Uz jautājumu, kāda būtu viņa izvēle šādā situācijā, J.Antaņevičs “Dzirkstelei” atbild: “Dzīve parādīs.”
“Dzirdēts, ka ne jau J.Antaņe-vičs ir vienīgais, kurš grasās kandidēt gaidāmajās vēlēšanās, kaut šobrīd pašvaldībā ieņem atbildīgu amatu. Kandidēt jau visi var, bet izšķiršanās būs pēc tam,” uzsver V.Kravale.
“Dzirkstele” vairākkārt ir iztaujājusi atbildīgus pašvaldības pašreizējos darbiniekus, vai viņi grasās kandidēt nākamajās vēlēšanās, taču saņemtās atbildes ir bijušas izvairīgas. V.Kravale “Dzirkstelei” saka, ka vēlēšanu sarakstus partijas novada vēlēšanu komisijai iesniegs laikā no 12. līdz 22.aprīlim.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir vairākkārt norādījis, ka situācija, vienam cilvēkam ieņemot amatu pašvaldības izpildstruktūrās un pieņemot lēmumus kā deputātiem, ir ļoti nopietns risks interešu konfliktam. Gulbenes novada domes deputāts Guntis Blūms, kurš nākamajā sasaukumā kandidēt vairs nedomā, “Dzirkstelei” saka, ka atbalsta izmaiņas likumā, jo izpildvarai no lēmējvaras ir jābūt nodalītai.
