Tirzas pagasta piemājas saimniecības “Virsaiši” saimniekam Romualdam Karpovičam aitkopība ir ģimenes ienākumu papildinātāja, jo saimnieks ikdienā stūrē Tirzas pagasta autobusu. Viņš uzskata, ka šī nodarbe ir piemērota darbā aizņemtam cilvēkam, jo ar to nodarboties ir salīdzinoši vienkāršāk. Šogad saimniecība atzīmēs 15. savas darbības jubileju.
Braucot no Gulbenes uz Tirzu, netālu no Āžu HES ir neiespējami pabraukt garām aitu baram, kas, neiebilstot nekādiem laika apstākļiem, labprātāk uzturas laukā, nevis nojumē. Vasarā uz zaļā aploku un Tirzas upes ūdens fona ainava ar aitu ganāmpulku izskatās sevišķi pievilcīga. Lai spītnieces neizklīstu pa malu malām, saimnieks aploku iežogošanai iegādājies speciālu žogu, tomēr esot bijuši gadījumi, kad kāda uzņēmīgāka drosminiece izlauzusies no tā.
“Ar algu vien, ko nopelnu, iztikt nevar. Neredzu arī citas iespējas, kādas darbības vēl varētu apvienot, tāpēc esmu palicis uzticīgs Latvijas tumšgalvaino aitu ganāmpulkam. Sākumā pie mammas turēju sešas aitas, bet tagad to skaits sasniedzis 100 aitu mātes,” stāsta “Virsaišu” saimnieks. Ganāmpulks ir pašu ataudzēts. Pavisam nesen, izmantojot izdevību, bioloģiskās piemājas saimniecības aitu ganāmpulks papildināts ar “Merino” šķirnes aunu, kas iegādāts Cēsu pusē. Izrādās, auns pirkts tādēļ, lai palielinātu aitas gaļas apjomu, jo minētās šķirnes aitām ir lielāks dzīvsvara pieaugums.
Mazāks pieprasījums
Atkāpjoties pagātnē, jāatceras, ka savu darbību Romualds uzsāka no pašvaldības nomātā zemē ar 11 aitu ganāmpulku. Šobrīd viņš lielākoties vēl ar padomju laika lauksaimniecības tehniku apsaimnieko aptuveni 40 hektārus zemes. Aitu ganāmpulku varētu palielināt vēl vairāk, bet ir jādomā, kur pārdot gaļu. “Man ir bioloģiskā piemājas saimniecība. Sadarbojoties ar Ligitu Zvirbuli, aitas gaļu atbilstoši pieprasījumam sūtu klientiem uz Rīgu. Ir arī pastāvīgie klienti tepat uz vietas. Esmu licis arī sludinājumus. Ne jau vienmēr visu pārdošanai paredzēto aitu skaitu arī izdodas pārdot. Tos, kas paliek saimniecībā, rudens pusē izmantoju gluži kā “kombainus”, kas ganību aplokos apēd visu zāli. Šie dzīvnieki ir izauguši lielāki, tāpēc cena mazāka, tomēr rezultātā iznākums ir viens un tas pats,” stāsta R.Karpovičs. Saimnieka teiktais apliecina vien to, ka aitas gaļas cienītāji galvenokārt pieprasa jēra gaļu. Pagājušais gads saimniecībai bijis veiksmīgs, jo gandrīz katru mēnesi bijis pieprasījums pēc aitas gaļas, bet šobrīd tas samazinājies. “Ja man nebūtu algota darba, tad katru dienu būtu gatavs vest gaļu uz Rīgu, bet šobrīd aitas galvenokārt man palīdz tikt pie Eiropas fondu finansiālā atbalsta, ko varu izmantot, piemēram, lauksaimniecības tehnikas iegādei,” atzīst Romualds. “Virsaišos” gan Romualds, gan viņa dzīvesbiedre Ginta ar visu tiek galā pašu spēkiem. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantoti zemes apstrādes un lopbarības sagatavošanas pakalpojumi. “Šogad ir lielie Dziesmu svētki. Ar autobusu būs jābūt Rīgā tieši siena gatavošanas laikā, tāpēc esmu nobažījies, kā ar visu tikšu galā,” uztraucas Romualds.
Vilna krājas
Ja vien būtu iespējams pārdot arī vilnu, tas ļautu nopelnīt vēl vairāk, bet diemžēl aitas vilna nevienam tā īsti nav vajadzīga. “Virsaišos” aitas cērp divas reizes gadā. Lai šis process būtu ātrāks, savulaik iegādātas arī elektriskās dzirkles. “Man nav tik liela transporta, ar ko varētu visu vilnu aizvest pārstrādei, tāpēc tā pamazām krājas. Vilnu ir iespējams mainīt pret dziju, lai tālāk darinātu dažādus vilnas izstrādājumus. Esmu dzirdējis, ka ārzemēs pieprasījums pēc vilnas cimdiem un zeķēm ir liels. Varētu izveidot nelielu uzņēmumu, kur to visu ražot, bet tādā gadījumā ir jāatsakās no algotā darba. Uzskatu, ka viss pamazām nāk ar gaidīšanu. Iespējams, tālākā nākotnē kaut kas mainīsies. Varētu padomāt arī par aitādu izmantošanu,” prāto R.Karpovičs. Šobrīd saimnieks iecerējis rakstīt projektu tūrisma attīstībai saimniecībā, lai ļautu izbaudīt ne tikai lauku mieru un ainavu skaistumu, bet arī nogaršot aitas gaļu, kā arī piedāvātu nomāt laivas un katamarānu. Savukārt, sākot ar 2014.gadu, varētu startēt ar projektu, kas par Eiropas fondu naudu ļautu iegādāties kādu jaunu tehnikas vienību.
