Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) izpētīja Labklājības ministrijas izstrādāto un virzīto Koncepciju par izdienas pensijas piešķiršanu problēmu III risinājuma B variantu.
LIDA izprot esošo problēmu, kuru ir paredzēts risināt.
Taču LIDA uzskata, ka Koncepciju par izdienas pensijas piešķiršanu attiecībā uz iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām izstrādāta pavirši, neiesaistot tajā medicīnas zinātnes speciālistus, Iekšlietu ministrijas poliklīnikas ārstus, speciālistus, Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas vadītāju un komisijas speciālistus, juridiskās zinātnes speciālistus, psiholoģijas speciālistus, arodslimību ārstus/speciālistus, neuzklausot to viedokļus, neizprasot slēdzienus, pētījumus par amatpersonu veselības, fizisko, psiholoģisko stāvokli atbilstošā vecumā dienesta gaitā un pirms došanās izdienas pensijā.
Nav noskaidrots un pamatots, kāpēc vienai amatpersonu grupai dienests pēc 50 gadu vecuma tika pagarināts, savukārt citai amatpersonu grupai dienesta pagarināšana tika atteikta.
No juridiskā aspekta nav noskaidrots, kā grozījumi likumā, kas noteiks turpmāk jauno izdienas pensijas piešķiršanas kārtību, ietekmēs tās amatpersonas, kuras tika pieņemtas dienestā pirms Koncepciju par izdienas pensijas piešķiršanu pieņēmšanu, zinot, ka izdienas pensionēšanas vecums ar veco likumu bija noteikts 50 gadi. Nav sniegts skaidrojums, kā būs ar tiesiskās paļāvības principu, kas nosaka, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa (Administratīvā procesa likums 10.pants). Amatpersona, stājoties dienestā, būdama iepazīstināta ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, ar likumu par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, bija izplānojusi savu dienestu un dzīves gaitu.
LIDA norāda, ka pieņemot dienestā amatpersonas, līgums par dienesta gaitu ar tām netiek slēgts un dienesta gaitas nosacījumi līgumā netiek atrunātas. Persona paļaujas uz likumu stabilitāti un valsts godprātību pret amatpersonu. Tādējādi jauna izdienas pensionēšanas kārtība varētu tikt noteikta tikai un vienīgi uz tām personām, kuras tiks pieņemtas dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes dienestos pēc jaunā likuma spēkā stāšanas kārtības.
Nav pamatots Labklājības ministrijas norāde, ka amatpersonas pēc došanās izdienas pensijā turpina strādāt. LIDA norāda, ka 95% amatpersonu atalgojums pirms došanās izdienas pensijā ir tik mazs, ka pensija arī sanāk ļoti maza, kas spiež izdienas pensionārus turpināt darbu līdz vecuma pensijas sasniegšanai (62.gadi), lai nopelnītu kaut cik cilvēkcienīgu pensiju, kas ļautu nomaksāt komunālos maksājumus un uzturēt sevi, ģimeni. Lai nākotnē cilvēki piekristu stāties dienestā un atrastos tajā līdz 58 gadiem un ilgāk, nepieciešams būtiski mainīt atalgojumu, nosakot to Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes visa ranga amatpersonām pret pašlaik esošo atalgojumu 3 reizes augstāku.
Jāpārskata amatpersonas atvaļināšanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Ja amatpersona nevēlās atvaļināties no dienesta veselības stāvokļa dēļ un vēlās turpināt dienestu, tai jāpiedāvā iespējas turpināt dienestu citā amatā, nepieciešamības gadījumā veicot apmācību. LIDA ir piemērs, kā citās valstīs invalīdus ratiņkrēslos, kuras ieņēma amatus policijā, turpināja dienestu formas tērpā un ratiņkrēslos, veicot atbilstošus pienākumus. Arī Latvijā Administratīvā rajona tiesā ir tiesnese – invalīde, kura veic savus pienākumus ratiņkrēslā. Tādējādi pirms pieņemt jaunu koncepciju par izdienas pensijām, jārod iespēja katrai amatpersonai, kļūstot par invalīdu vai veselības stāvokļa dēļ izvēlēties, vai turpināt dienestu, vai ne.
Tāpat jāmeklē risinājums, kā nodrošināt ar atbilstoši apmaksātu darbu tās amatpersonas, kuras veselību stāvokļa dēļ nevar turpināt dienestu, vai arī kā nodrošināt šo amatpersonu ar attiecīgu uzturu līdz brīdim, kad tiek atrasts atbilstošs darbs vai amats.
Kā rāda pētījumi un arodbiedrības saņemtās amatpersonu sūdzības, daudzām amatpersonām, sakarā ar dienestu policijā, robežsardzē, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ieslodzījuma vietās ir nopietnas psiholoģiskas problēmas, kas turpmāk izraisa dažāda rakstura slimības, depresiju, cita rakstura stāvokli, kas savukārt ietekmē darba pienākumus, attiecības ģimenē, ar kolēģiem, vadību, attieksme ar cilvēkiem. Tādējādi ir nepieciešams, lai amatpersonām būtu iespēja 1-2 stundu laikā nokļūt pie psihologa, lai saņemtu nepieciešamu palīdzību. Savukārt amatpersonas vadībai jānodrošina psiholoģisko palīdzību visos gadījumos, kad amatpersonai šī psiholoģiskā palīdzība būtu nepieciešama, kaut arī amatpersona no tās atsakās. Piemēram, kad nelaimes gadījumos, noziedzīga nodarījuma rezultātā smagi cieš vai bojā iet bērns, jaunietis, daudz cilvēku un tajā kaut kādā mērā bija iesaistīta amatpersona, vai veicot notikuma izmeklēšanu, psihologa palīdzība ir obligāti nosakāma. Tāpat psihologa palīdzība ir obligāti nosakāma, ja amatpersona bija iesaistīta ieroču pielietošanā, speciālo līdzekļu vai fiziskā spēka pielietošanā, kura rezultātā smagi cietis vai bojā gāja persona, pret kuru pielietots minētie līdzekļi vai ierosināta dienesta izmeklēšana vai krimināllieta.
LIDA uzskata, ka ar visām amatpersonām, kuras tiek pieņemtas dienestā, slēdzami līgumi, nosakot tajos dienesta gaitas nosacījumus, ka to paredz Militārā dienesta līkums.
Īpaši jāmin Valsts robežsardze, kurā amatpersonām bez saprātīga pamatojuma un iemesla liegts iestāties arodbiedrībā, lai aizstāvētu savas profesionālas, sociālas tiesības, baudīt tiesisko aizsardzību, paustu savu viedokli attiecībā uz dažādiem notikumiem, tai skaitā sakarā ar izdienas pensijām. LIDA uzskata, ka šādai robežsardzes amatpersonu diskriminācijai jāliek gals. Saeimas deputātiem jāuzņemas drosme un politiska atbildība, un jāveic grozījumus attiecīgos likumos. Ja nepieciešams, LIDA gatava iesniegt likuma grozījuma projektu. Taču aizbildināties ar novecojušām dezūrfrāzēm pierādīs to, ka deputātiem nav sapratnes par notikumiem valstī, par normatīvo aktu iedarbību uz iedzīvotajiem un amatpersonām.
