Daigai Gargurnei, kura ir biedrības “Sateka” finanšu vadītāja, zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimniece, divu bērnu mamma un mīļa sieva vīram Andrim, ļoti patīk ziedi, daba, ēst gatavošana, fotografēšana. Meita Juta un dēls Andris izteikuši mudinājumu mammai rīkot fotoizstādi. Kur tad vēl rokdarbi, grāmatas, saskarsme ar dažādu interešu cilvēkiem, kā arī pietiekami ekstrēmas nodarbes, piemēram, laivošana. “Man patīk pašai visur piedalīties un iesaistīt arī citus. Var jau nemitīgi gausties, ka dzīvei trūkst interesantuma, bet ir jāiet un jādara. Visu ir iespējams paspēt,” uzskata Daiga. “Mēs ļoti daudz kur braucam kopā ar bērniem. Atceros, kā neilgi pirms mācību gada sākuma visi aizbraucām uz Turaidu. Staigājām pa skaisto koku aleju un fotografējāmies, kad dēls Andris negaidot teica: “Kad man kādreiz būs bērni, es arī viņus tāpat visur vedīšu.” Daiga uzskata, ka bērniem visu vajag redzēt. “Skatīties un redzēt ir divi dažādi jēdzieni. Cilvēks var skatīties un neredzēt neko.” Daiga uzliela dēlu, ka viņš ir ārkārtīgi liels grāmatu lasītājs.
Savulaik Daiga desmit gadus strādājusi Lauksaimniecības konsultāciju birojā, piecus gadus – Gulbenes novada domē. “Tomēr vislaimīgākā jūtos “Satekā”, kad redzu, kā cilvēkam iemirdzas acis, uzzinot, ka ir apstiprināts atkal jauns viņa projekts, ka bieži vien kopīgiem spēkiem ir izdevies paveikt kaut ko paliekošu,” Daiga neslēpj prieku. Jokojot viņa stāsta, ka šogad savā dzimšanas dienā kā dāvanu saņēmusi graudu kalti. “Kad vīrs nopirka jaunu lielu kombainu, man uzdāvināja mazo veco kombainu. Vīrs uzcēla jaunu lielu kalti, man tika mazā. Vīrs brauc ar lieliem traktoriem, es ar maziem pļauju zāli. Protams, protu braukt arī ar lielāku tehniku. Vismaz pa pagalmu. Pirmajos saimniekošanas gados savā saimniecībā ar visiem lauku darbiem tikām galā divatā ar vīru,” smejas Daiga. Ikdienā viņa droši jūtas pie vieglās automašīnas stūres.
