Šis Jaungulbenes pagastam ir dažādu jubileju gads. Aprit 250 gadi, kopš Jaungulbene kļuva par neatkarīgu teritoriju. Savukārt 135. pastāvēšanas gadadiena ir Jaungulbenes pilij. Ir apritējuši 40 gadi kopš Jaungulbenē sācis darboties bērnudārzs. Jubilāra godā šogad ir arī Gulbīša vidusskola un tautas nams.
Jaungulbeniešiem visvairāk sāp sirds, redzot, kā pamazām postā iet Jaungulbenes pils, kas varētu būt pievilcīgs apskates objekts ne tikai vietējiem tūristiem.
Nekad nav interesējusi
“Labi, ka pils sienas ir no akmeņiem. Vismaz tās turas, jo iekštelpās viss ir tikai postaža. Jumts ir caurs vairākās vietās. Pils otrā stāva telpās ir bīstami iet, jo var iebrukt griesti. Mēs klusībā lūdzam Dievu, lai beidzot atrodas kāds cilvēks, kurš kaut ko varētu darīt pils labā. Īpašnieki mainās, bet pilī nekas nenotiek. Pagājušā gada vasarā pili atbrauca apskatīt barona mazmazdēls, kurš pēc profesijas ir arhitekts. Labi, ka ar pagasta pārvaldes cilvēku gādību vismaz parka celiņi tika izpļauti, jo īpašniekiem nerūpēja, kas tur notiek. Barona pēctecis, apskatot pili, atklāti teica, ka, ja vēl 15 gadus nekas netiks darīts, lai vēsturisko celtni saglābtu, no tās paliks pāri tikai mūri,” sašutusi Jaungulbenes arodvidusskolas pedagoģe Anita Liniņa, kura ar visu sirdi un dvēseli ir gatava aizstāvēt Jaungulbenes pili. Viņa ir izpētījusi visu pils vēsturi un gatava tajā dalīties arī ar citiem interesentiem.
A.Liniņa domā, ka saimniekiem Jaungulbenes pils nekad tā īsti nav interesējusi. “Arī pagājušā gada sākumā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistu veiktais apsekojums apliecināja, ka pilī nekādi darbi nenotiek, durvis slēgtas, vairāki logi izsisti. Gluži kā dūmi gaisā izkūpējusi nu jau par vēsturi kļuvusī iecere pilī ierīkot tūrisma atpūtas centru un muzeju.
Mēģinās vienoties
Ar mazliet cerīgāku skatu nekā līdz šim nākotnē raugās Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs. “Pieļauju, ka arī pils jumts ir caurs, jo iekšā neesmu bijis diezgan sen, tāpēc nevaru atbildēt, kā tur viss šobrīd izskatās. Šobrīd pozitīvi vērtējams tas, ka beidzot esam raduši kontaktus ar iespējamo pils īpašnieci, kuru informēsim arī par to, ka Jaungulbenes pils un tai piederošās saimniecības ēkas ir iekļautas ar tūrismu saistīto novada apskates objektu sarakstā. Tāpēc visiem spēkiem ir jāmēģina rast sapratni ar pils saimniekiem, lai rastu kaut kādu kopīgu problēmas risinājumu. Ja gribam, lai pili skatīt brauc tūristi, tad vismaz ir jāsakopj tās apkārtējā teritorija. Pagasta pašvaldība būtu gatava uzturēt un apsaimniekot šo teritoriju, bet tādā gadījumā, lai mums īpašnieki tam atvēl kaut nelielus līdzekļus. Par visu taču ir iespējams vienoties. Ir skaidrs, ka uzreiz pils netiks strauji atjaunota, bet arī par nelieliem līdzekļiem no saimnieku puses un ar mūsu palīdzību kaut ko ir iespējams paveikt,” uzskata A.Vasiļjevs.
Pilij velta izstādi
Lai tomēr Jaungulbenes pils vēsturi saistībā ar tās jubileju celtu saulītē, A.Liniņa radusi radošu sadarbību ar Rīgas Stradiņa universitātes mācību spēku Dainu Ozolu, kura, pēc A.Liniņas ierosmes, palīdzējusi sagatavot Jaungulbenes pils vēsturiskās fotogrāfijas izlikšanai plašākai apskatei. 2.martā pulksten 16.00 universitātes telpās notiks šīs izstādes atklāšana. Vairāk nekā 25 fotogrāfijas no Rīgas tiks atvestas arī uz Jaungulbeni. Izstādes atklāšanā piedalīsies arī pagasta pārvaldnieks A.Vasiļjevs. Savukārt Jaungulbenes bibliotēkas vadītāja Dzidra Rudzīte stāsta, ka arī Jaungulbenes pagasta iedzīvotāji ir aicināti dalīties senajās fotogrāfijās, kas stāsta par Jaungulbenes pils un pagasta vēsturi. “Iedzīvotāju atsaucība ir ļoti liela. Cilvēki nāk pie mums ar fotoalbumiem, kuros ir ļoti interesantas un pārsteidzošas fotogrāfijas,” piebilst Dz.Rudzīte.
