Vija Kokareviča, gulbeniete: Es apmeklēju visus teātrus, koncertus, izstādes, tikšanās, kas notiek mūs pilsētā. Pagājušajā nedēļā, piemēram, apmeklēju komēdiju “Hamilkāra kungs – cilvēks, kas maksā”. Šo izrādi jau biju redzēju pirms kāda laika Rīgā citā izpildījumā, tāpēc šoreiz iespaids nebija tik spilgts. Es to atceros, kad vēl vecie aktieri spēlēja, kaut gan arī šoreiz aktieri spēlēja labi, bet pirmais iespaids tomēr bija pozitīvāks. Ja nebūtu, ar ko salīdzināt, tad jau noteikti patiktu arī šī aktieru sastāva izpildījums. Arī šotrešdien došos uz koncertu, kurš notiks kultūras centrā. Biļetes jau esmu nopirkusi. Ja esi apmeklējis kādu teātra izrādi, rodas viela pārdomām un tā ir arī svētku sajūta. Ja nekur neej, tad iestājas rutīna. Pašam ir jābūt aktīvam, ir taču tik daudz nodarbju, ja tik ir vēlme.
Man jau katra diena ir aktīva. Es nesēžu mājās. Nūjoju un sportoju. Nūjot eju uz Emzes un Spārītes parku. Parasti salasāmies pulciņš, un katru dienu, ja man nav mēģinājuma vai sporta nodarbību, es nūjoju. Esmu aktīva dzīvesveida piekritēja.
Pagājušās nedēļas nogalē dejoju koncertā Rankā. Mums, “Vērdiņam”, katru sestdienu sanāk kaut kur koncertēt. Apmeklēju arī Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeju. Tur apskatīju slavenā vācu fotogrāfa izstādi. Man patika. Izstāde ir ļoti savdabīga. Tas ir kaut kas tāds, kas pirms tam pie mums nav bijis redzēts. Labprāt apmeklēju arī pasākumus bibliotēkā. Pēdējais, uz kuru biju aizgājusi, bija tikšanās ar Otto Ozolu.
