Trīs kultūrvēsturiski nozīmīgas ēkas Gulbenē, kuras pieder novada pašvaldībai un kurās atrodas kultūras un izglītības iestādes, gaida savu renovāciju, taču tām šāgada budžetā finansējums nav rasts.
Trešdien novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti ilgi un kaislīgi debatēja par šo tēmu. Atturoties no balsojuma Guntim Blūmam, pārējie tautsaimniecības komitejas sēdes dalībnieki atbalstīja ideju par kredīta ņemšanu visu trīs minēto ēku renovācijas tālākai virzībai jau šajā gadā. Diskusija šajā jautājumā turpināsies novada domes sēdē 28.februārī.
Renovācija vajadzīga diviem valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem – 1927.gadā celtajai Gulbenes komercskolas ēkai, kurā pašlaik atrodas novada valsts ģimnāzija, un 19.gadsimta otrajā pusē celtajai Vecgulbenes muižas oranžērijas ēkai, kura par novada Vēstures un mākslas muzeja mājvietu kļuva pēc renovācijas 2001.gadā. Tāpat renovācija vajadzīga 1986.gadā celtajai pilsētas bibliotēkas ēkai.
“Te ir nepieciešamas lielākas investīcijas. Tad ir jāņem kredīts. Izvērtējot šo trīs iestāžu vadītāju iesniegumus par nepieciešamo ēku renovāciju, atbalstu tālāku virzību. Aicinu lemt deputātus par tehnisko projektu izstrādi, lai būtu skaidrs, kāds ir nepieciešamais finansējums,” sacīja novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska.
Kritizē “dāmu klubiņa” vēlmes
Asus un nesaudzīgus vārdus šajā sakarā izteica G.Blūms. Viņaprāt, visu trīs iestāžu vadītāju “dāmu klubiņa” vēlmes ir saprotamas un pamatotas, taču tās jāsamēro ar reālo situāciju un tēriņiem, kādus pašvaldība jau tā no sava budžeta atvēl kultūras un izglītības nozaru attīstībai novadā. G.Blūma ieteikums bija nolīgt kompetentu celtniecības ekspertu komandu, kuri izvērtētu, kādi remontdarbi patiešām ir neatliekami jāveic visās trīs ēkās, bet no kuriem taupības nolūkā var pagaidām atteikties.
Deputāts atgādināja, ka skolēnu skaits novadā un pilsētā ar katru gadu samazinās, un, ja valsts ģimnāzijas vidusskolas posma klasēs nebūs obligātā audzēkņu kopskaita – 120 skolēnu –, šī izglītības iestāde varot zaudēt savu īpašo statusu un kļūt par parastu vidusskolu. Bet Gulbenē tādas jau ir vairākas – divas dienas un viena vakara (maiņu) vidusskola. G.Blūms pauda, ka jau tā pašvaldība tērē divus miljonus latu, lai sakārtotu ģimnāzijas piebūvi, bet tagad ir runa par vēl vismaz pusmiljonu latu vecā mācību korpusa renovācijai. Deputāts atgādināja, ka novada domei ir jādomā par skolu tīkla optimizāciju pilsētā.
Savukārt Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeju plānots perspektīvā pārcelt no Vecgulbenes muižas oranžērijas uz Sarkano pili – atgādināja G.Blūms. Cik lietderīgi ir oranžērijas renovācijā ieguldīt sākotnēji plānoto 3000 latu vietā nu jau 60 000 latu, neziņu pauda deputāts.
Gulbenes bibliotēkai, pēc G.Blūma domām, iecerētā jumta pārveidošana ir pārmērība, jāsakārto esošais jumts. Viņš apšauba arī to, vai tiešām bibliotēkai ir vajadzīgas jaunas, nu jau bīdāmās, ieejas durvis, ja līdzšinējās kalpojušas tikai apmēram 10 gadus.
Aizstāv renovācijas nepieciešamību
Savas iestādes ēkas renovācijas nepieciešamības ideju publiski tautsaimniecības komitejas sēdē aizstāvēja vienīgi Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza. Viņa atgādināja, ka, pirms muzejs pārcēlās uz oranžēriju, ēkai remonts tika veikts par minimāliem līdzekļiem un steigā. Toreiz tas nelicies nekas slikts, taču tagad sekas ir pat ļoti jūtamas. Ēkas puspagraba stāva daļa pie pamatiem brūk. Tāpat arī lievenis. “Tik lielam novadam tas ir kauns,” nebaidījās savu viedokli paust V.Vorza, uzsvērdama, ka muzejs atrodas Gulbenes vēsturiskajā centrā un ir novada vizītkarte. Muzejs ir vieta, kurp dodas viesi un tūristi. Redzot to, kāds izskatās muzejs, viņiem rodas iespaids par pašvaldības attieksmi pret savu kultūru un vēsturi.
Novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa pauda atbalstu visu trīs iestāžu vadītāju iniciatīvai par nepieciešamību renovēt ģimnāzijas, muzeja un bibliotēkas ēkas Gulbenē. Viņas vietnieks Dainis Švika piebilda, ka deputāti procesa gaitā ir tiesīgi grozīt savas domas par to, kādā apmērā renovācija veicama. Novada domes izpilddirektore Sarmīte Krišāne pauda – lai saprastu, ar kādām summām jārēķinās, vispirms ir jāizstrādā tehniskie projekti. Visu trīs Gulbenes iestāžu ieceri par ēku sakārtošanu aizstāvēja arī pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis, uzsvērdams, ka daudz labāk bērniem patiks nākt mācīties uz tādu ģimnāziju, kura būs sakārtota, mūsdienīga. Ka tas viss ir iedzīvotāju interesēs, deputātiem atgādināja SIA “Vidzemes būvnieks-serviss” valdes priekšsēdētāja Lolita Strode, kura tautsaimniecības komitejas sēdē piedalījās kā klausītāja.
