Lai gan dabā vēl nekas īpaši neliecina par pavasara tuvošanos, tomēr apkurināmajās siltumnīcās tas jau mostas. Par to liecina gan pirmie sīpolloki, gan vēl pavisam mazie puķu dēsti, gan pirmie no sēkliņām izspraukušies asniņi. Stādu audzētāja Ārija Divre par pavasari sāk domāt jau decembrī. Uz siltumnīcām viņa dodas arī vairākas reizes naktī, lai tajās uzturētu vajadzīgo siltuma režīmu, jo apsildei tiek kurinātas krāsnis. Saimniece lepojas, ka pirmā sīpolloku raža jau esot notiesāta.
Sezonas darbs
”Šodien jūtos neizgulējusies, jo vairākkārt nācās apraudzīt krāsnis siltumnīcās, jo gaisa temperatūra nedrīkst nokristies zemāk par plus 20 grādiem. Modernās siltumnīcās jau ir moderna apkure, temperatūru un mitrumu regulējošas automātiskas iekārtas, bet es saimniekoju pa vecam,” stāsta Ārija Divre pa ceļam uz siltumnīcām. Stādu audzētāja plašās siltumnīcas Beļavas pagasta “Zemniekos” dēvē par stādu fabriku, bet Gulbenē, Blaumaņa ielā, esot tikai stādu tirdzniecības vieta pircēju ērtību labad. Pa ceļam viņa vēl norāda uz vareno sniega sievu alejas galā, ko pati uzcēlusi ar lāpstas palīdzību. “Tagad taču ir Čūskas gads, tāpēc arī uzcēlu “čūsku” ar spīdīgi zaļu lakatu galvā,” smejas Ārija. Šinīs dienās viņa mēros ceļu uz Rīgu, lai saņemtu no Holandes sūtītās paletes ar stādiņiem. “Pasūtījumu izdarām jau rudenī. Arī nauda par visu ir jāsamaksā iepriekš, lai gan nekad jau nevar paredzēt, cik stādi būs kvalitatīvi. Gadās, ka vienā otra paletē dažviet tie bojāti. Neko darīt, tas jānoraksta zaudējumos,” stāsta Ārija. Viņa pierāda, ka ar stādu audzēšanu par miljonāru kļūt nevar, jo tas ir sezonas darbs. Ko sezonā nopelna, tas jāliek lietā, domājot par nākamā gada stādu audzēšanas sezonu. “Nupat 850 latus atdevu tikai par malkas iegādi siltumnīcām, kur tad vēl viss pārējais, kas summējas 1000 latos, bet maizītei un sviestam pietiek,“ bilst saimniece. “Zemniekos” vieta rasta sešām apjomīgām siltumnīcām, starp tām dažas uz laiku pārtop par stādu inkubatoru.
Piedāvājums būs plašs
Viņa stāsta, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados audzējot stādus gan sava dārza apzaļumošanai, gan draugiem un paziņām. Tā sieviete dēvē visus, kas jau gadiem ilgi lūko pēc “Zemnieku” stādu piedāvājuma. “Piedāvājumā noteikti būs tomātu, gurķu un kāpostu stādi. Galvenokārt tie būs hibrīdi, jo tie ir daudz ražīgāki, lai gan to sēklas ir ļoti dārgas. Protams, būs arī stādi, kas audzēti no tradicionālajām sēklām,” stāsta dārzkope. Siltumnīcās jau sakņojas arī dažādu nokareno puķu stādi, starp kurām būs dažādu šķirņu un krāsu surfīnijas, petūnijas, visu vasaru ziedošās pelargonijas, kalibrahojas, nokarenās alises, sanvitalijas, bakopas un nokarenās begonijas. Lai būtu iespējams veidot augu kompozīcijas puķu kastēs un citos traukos, būs arī tādu puķu stādi, kas ir mazākas augumā. Kur tad vēl dažādi zaļumi! Stādu audzētāja galvenokārt sadarbojas ar Holandes, Vācijas un Polijas sēklu firmām. “Pārsteigšu arī ar kaut ko pavisam jaunu, bet pagaidām to paturēšu noslēpumā intrigai,” saka Ārija.
“Zemnieku” pagalms un tuvējā apkārtne vasarā ir uzskatāms piemērs, cik skaisti var ziedēt un zaļot dažādi augi. Ārija ir gatava šajā skaistumā dalīties ar citiem. Tieši tāpēc viņa jau aprīlī dobju apzaļumošanai būs sarūpējusi dažādu krāsu atraitnītes. Tās agri var stādīt dobēs, jo atraitnītēm nepatīk vasaras karstais laiks. Tās ir sala izturīgas. Savukārt maija sākumā var stādīt dobē krūmu petūnijas, bet maija beigās – begonijas, sīkziedu begonijas, ledenes, samtenes, asteres, lavmutītes, balzamīnes, salvijas, celozijas un citas puķes.
Ārija jokojot sevi salīdzina ar dzērāju, kam sākoties “lomkas”, pārtraucot dzeršanu. “Stādu audzēšana būtībā ir sevis izdzīšana, bet atmest – tā uzreiz – arī nevaru. Arī peļņu iepriekš plānot nav iespējams, jo gadās, ka stādi neizaug. Arī ziemas aukstas, tāpēc sākumā visu sēju tikai mazliet, lai gan zinu, ka jau aprīlī cilvēki pa taciņu nāks raudzīt, kas man te siltumnīcā ir,” stāsta Ārija. Viņa pārliecinājusies, ka katru gadu holandieši piedāvā arvien jaunas puķu šķirnes. Visas pat esot grūti aptvert un ieaudzēt. Esot gadījies arī vilties, jo cerētās puķes vietā izaugušas pavisam citas.
Pagaidām vēl nesēj
Daukstu pagasta dārzkopis Guntars Sebris par tomātu un gurķu sēšanu sāks domāt tikai nākamajā nedēļā, jo neesot, kur steigties. Arī saules pārāk maz. Līdzīgi kā citus gadus primārie būs tomātu un gurķu stādi gan paša lielajām siltumnīcām, gan tirgum. “Sniegs šoziem ir krietni sabojājis siltumnīcas, tāpēc tās nāksies remontēt. Man tās nav apkurināmas, jo tas ir pārāk dārgs prieks. Marta sākumā augļu dārzā sākšu izgriezt arī nevajadzīgos zarus, kā arī pievērsīšos augļu koku potēšanai, lai iegūtu jaunas ābeļu šķirnes,” stāsta Guntars. Potēšanai dārzkopis pievērsies tādēļ, ka jauno šķirņu augļu koku stādu iegāde izmaksās vismaz 3000 latu, jo viena hektāra apstādīšanai vajadzīgi 800 kociņu, bet augļu koks maksā 4 latus. Tā ir pārāk liela summa. Pašam darbojoties dārzā, 800 kociņus iegūstu par 400 latiem,” stāsta G.Sebris. Pagaidām tikai papriku un audzēšanai balkonā tomātus iesējusi lejasciemiete Anita Preimate. Otro ziemu viņa siltumnīcas arī neapkurina, jo jāpērk malka. “Lai gan sirdī jau jūtams pavasaris, tomēr ar stādu audzēšanu neaizraujos,” bilst A.Preimate.
