Pirmdien, 25.februārī, Gulbenē kāda 1941.gadā dzimusi sieviete paslīdēja un pakrita uz netīrītas gājēju ietves Skolas ielā pie bijušā veikala “Azaids”. Sievietei tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība, kas viņu nogādāja Balvu slimnīcā.
Cietušajai noteiktā sākotnējā diagnoze ir galvas sasitums un smadzeņu satricinājums. “Dzirkstelei” to apstiprina neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka.
“Dzirksteli” par šo faktu vispirms, piezvanot uz redakciju, informēja kāda garāmgājēja, Skolas ielas iedzīvotāja Lucija Zariņa, kura bijusi notikuma aculieciniece. “Visi zina, kam pieder teritorija, kur pakrita un guva traumu šī sieviete. Arī es pati šogad tur esmu slīdējusi un kritusi. Kāpēc “Azaida” ēkas īpašnieks ignorē pilsētā noteikto kārtību un netīra ietvi pie sava īpašuma?” sašutumu pauda zvanītāja. Tieši par konkrētu ietves posmu “Dzirkstelei” pretenzijas izteikuši vēl arī citi. Turklāt “Dzirkstele” bija lieciniece, kā par šo pašu tēmu sūkstījās Skolas ielas daudzdzīvokļu māju vecākie tikšanās laikā ar pilsētas pārvaldes vadītāju Andi Caunīti. Šī tikšanās notika SIA “Gulbenes nami” telpās 8.februārī.
Jāraksta oficiāli iesniegumi!
Gulbenes pilsētas pārvaldes sabiedriskās kārtības sargs Mārtiņš Digrihsons-Nuka “Dzirkstelei” saka, ka mutiskas sūdzības par to, ka netiek kopta konkrētā teritorija, Gulbenē ir dzirdētas. Nekustamā īpašuma saimnieks esot vairākkārt brīdināts, ka viņam ir jāpilda savi pienākumi. Taču komunikāciju ar viņu apgrūtinot tas, ka šis cilvēks ir grūti sasniedzams – viņš lielākoties uzturas ārzemēs. “Iedzīvotājiem biežāk jāraksta iesniegumi pilsētas pārvaldei, ja redz Gulbenē netīrītas ietves vai novēro kādas citas neērtības vai nekārtības (atkritumu apsaimniekošanā, dzīvnieku turēšanā). Uz iesniegumiem noteikti reaģēsim,” saka M.Didrihsons-Nuka.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma “Dzirkstelei” saka, ka gadījumi, kad cilvēki gūst traumas, krītot uz ielas, policijā visā Vidzemes reģiona teritorijā tiek reģistrēti gandrīz katru dienu. Tā arī otrdien, 26.februārī, saņemta informācija, ka Gulbenē, citā vietā Skolas ielā, pie nama numur 6, uz ietves paslīdējusi un guvusi traumu 1937.gadā dzimusi sieviete. Viņa negadījumā lauzusi roku. Uzsākta lietas materiālu pārbaude.
Kāpēc jau laikus paši neredz?
D.Jukāma skaidro, ka policija pārbauda šos gadījumus tiktāl, lai noskaidrotu, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu. Parasti seko atteikumus, jo tiek secināts, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums. Izņēmums ir tad, ja cilvēku kāds ļaunprātīgi pagrūdis nolūkā nodarīt miesas bojājumus. D.Jukāma arī atzīst, ka Valsts policija paslīdēšanas un krišanas gadījumos uz notikuma vietu nebrauc, ekspertīzes neveic un lieciniekus nepratina, jo tie visi ir civiltiesiski gadījumi. “Ja cilvēks ziemā ir pakritis uz ietves un guvis miesas bojājumus, viņam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību pret ietves uzturētāju,” saka D.Jukāma. Viņa arī uzsver, ka ir ļoti būtiski, vai atbildība šādos gadījumos ir paredzēta pašvaldības saistošajos noteikumos, jo tad būtu pamats administratīvās lietvedības uzsākšanai, lai izvērtētu katras personas vainu un to, kad, kā ir tīrīta ietve konkrētajā vietā un vai ir ievērotas visas prasības. Bet tad jau par katru negadījumu ziemā būtu jāuzsāk administratīvā lietvedība pret ietves vai ceļa uzturētāju! Praksē tā nenotiek. Nupat bijis gadījums Gulbenē – notika satiksmes negadījums uz divvirzienu ielas, kura tobrīd bija tik šaura, ka pretim braucošas automašīnas nevarēja izmainīties. Valsts policijas darbinieki zvanījuši uz pašvaldību un informējuši par situāciju. Pēc tam sniegs tajā ielas posmā tika izvests. “Bet vai pašvaldībā paši to neredzēja? Vai ir jāgaida, lai kāds nokrīt vai sasit mašīnu?” saka D.Jukāma. Viņa stāsta, ka šogad Vidzemē – Cēsu un Alūksnes pusē – bijuši divi smagi ceļu satiksmes negadījumi ar bojā gājušajiem. Abos gadījumos notiek ekspertīze, kurā noteikti konstatēs, ka brauktuves bijušas kritiskā stāvoklī. Taču ir maz ticams, ka ceļu uzturētāji tāpēc tiks saukti pie atbildības. Ja autovadītāji būtu izvēlējušies ceļa apstākļiem piemērotu braukšanas ātrumu, negadījumi droši vien nenotiktu, prāto D.Jukāma. To pašu var sacīt par kājāmgājējiem – ir jāiet uzmanīgi un jāizvēlas, kur labāk staigāt.
