Vēlos pabrīdināt citus cilvēkus, lai ar viņiem negadās tā, kā gadījās man! Pagājušajā nedēļā man bija jādodas uz Rīgu. Parasti turp dodos ar satiksmes autobusu rīta agrumā. Lai arī biju dzirdējusi citu cilvēku stāstus, ka Ozolu ielā agri no rīta var piedzīvot nepatikšanas, ka tur ir jāuzmanās no suņiem un īpaši viena, kas apdraud cilvēkus, arī šajā reizē devos autoostas virzienā pa šo pašu ceļu. Kad biju tikusi pie mājām ar 30. numuriem labajā pusē, pēkšņi man pretim izskrēja divi suņi. Viens no suņiem (laternu gaismā viņš izskatījās pelēcīgs) apstājās, saboza spalvu un draudīgi atņirdza zobus. Viņš ietupās un atkal izslējās, biedējot mani! Tik briesmīgi saniknotu un satrakojušos suni es nekad dzīvē vēl nebiju redzējusi. Man kļuva ļoti neomulīgi, un es piebremzēju soli. Sapratu – ja šis suns man uzbruks, aizstāvēt sevi nevarēšu, jo rokās man bija tikai somiņa. Centos vārdiski viņu mierināt un teicu, lai iet mājās, tajā pašā laikā lēnām kāpos un virzījos atpakaļ. Pēc tam skriešus devos uz autoostu pa citu ceļu. Jāpiebilst, ka tur priekšā jau bija divas sievietes, kuras arī tieši tāpat kā mani bija pārbiedējis šis suns. Man nav nekas pretī, ka suņi tiek izlaisti pastaigāties, taču, ja šādā rīta agrumā, kad pilsēta ir klusa un tukša, kad neviens apkārt neko nedzird, cilvēkam ir jānonāk aci pret aci ar šādu satrakojušos suni, kas apdraud viņa dzīvību, manuprāt, tas ir par traku. Vēlos tiešām brīdināt pilsētniekus, kas dodas uz agrajiem satiksmes autobusiem, ka Ozolu iela cilvēkiem ir bīstama. Ironizējot jājautā – līdz cikiem Ozolu iela pieder suņiem un kad pa to var pārvietoties cilvēki?
