Dotāciju samazinājuma rezultātā un valsts parāda dēļ ir tādi pasažieru pārvadātāju uzņēmumi, kuriem jau aprīlī var pietrūkt naudas, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus vietējas nozīmes maršrutos.
Lai gan SIA “Gulbenes autobuss” valdes loceklis Aloizs Priedeslaipa apgalvo, ka Gulbenes novada iedzīvotājiem, kas ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, pagaidām satraukumam nav pamata, tomēr situācija kopumā ir kritiska, jo par 2012.gadu pārvadātāji nav saņēmuši ievērojamas naudas summas, kā arī šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ievērojami ir samazinātas dotācijas. Vidzemes reģiona pasažieru pārvadātājiem situācija salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir īpaši smaga, jo 2012.gadā valsts dotācijas tika saņemtas tikai 70 procentu apmērā no nepieciešamā daudzuma, bet šogad dotāciju apjoms tostarp arī Gulbenes novadam ir samazinājies vēl par 20 procentiem. Kompensācijas ir saņemtas tikai par aptuveni 60 procentiem no zaudējumiem, kādus pārvadātājiem sagādā šā pakalpojuma sniegšana.
Notiek spēka demonstrēšana
“Šobrīd notiek divu ministriju – Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – spēka demonstrēšana. Mēs, pārvadātāji, esam izpildījuši mums uzliktās funkcijas, bet neesam saņēmuši atlīdzību par paveikto darbu. Negribētu piedzīvot tādu situāciju kā pagājušajā gadā, kad tikai oktobra beigās saņēmām atlīdzību par 2011.gada zaudējumiem. Tā bija nekorekta rīcība no valsts puses pret pārvadātājiem. Šogad 2012.gada zaudējumus Satiksmes ministrija nosedza visiem pārvadātājiem, kas strādā starppilsētu maršrutos, bet vietējas nozīmes reģionālajiem pārvadātājiem zaudējumus nenosedza. “Gulbenes autobusam” nesamaksātais parāds par pagājušo gadu ir 60 tūkstoši latu. Mazajam Gulbenes novadam tā ir ļoti liela nauda, ” situāciju raksturo A.Priedeslaipa.
Nav mugurkaula
A.Priedeslaipa norāda, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma par vietējas nozīmes pārvadājumiem 11.panta 1.daļas 3.punktā ir teikts, “gadījumā, kad sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu apjoms vietējas nozīmes maršrutos pārsniedz šo pakalpojumu nodrošināšanu paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, attiecīgo zaudējumu daļa ir jākompensē no pašvaldību budžeta”. “No kurienes tad pašvaldībai būs tāda nauda, lai varētu kompensēt zaudējumus? Pašvaldību budžetā šādiem mērķiem nauda nav paredzēta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai arī tādas naudas nav, bet Satiksmes ministrija, savukārt, pamatojoties uz šo likumu, līdzekļus nepiešķir. Šajā jautājumā valdībai vajadzētu būt ar stingrāku mugurkaulu un noteikt, kas pārvaldīs šo naudu. Galvenais, šajā situācijā nevar būt cietēji pasažieri. Valstī it kā krīze esot pārvarēta, bet, ja mums nebūs iespējams iegādāties degvielu, rezerves daļas, samaksāt algas darbiniekiem, tad šis apgalvojums ir tikai tukšs sauklis,” uzskata A.Priedeslaipa.
SIA “Gulbenes autobuss” nav saņēmis visu zaudējumu atlīdzību vēl par 2012.gadu. “Šā gada janvārī dotācijas apjoms uzņēmumam ir 12 tūkstoši latu mazāks, nekā nepieciešams. Ja mums katru mēnesi trūks 10 vai 12 tūkstošu latu, tas nozīmē, ka ar tām rezervēm, kas mums vēl ir, lai veiktu pakalpojumus, nepietiks. Par esošo situāciju tika sagatavotas vairākas vēstules atbildīgajām institūcijām, bet reāla risinājuma par finansēm nav. Saprotu, ka gada sākumā arī citus gadus finansējums ir bijis mazāks, tādēļ ceru, ka tam tiks rasts risinājums. Negribētos nonākt tādā situācijā, ka pavasarī vai vasarā esam spiesti pārtraukt pasažieru pārvadājumus atsevišķos maršrutos,” saka A.Priedeslaipa.
Meklēs kopīgu risinājumu
“Gulbenes autobuss” nav ieinteresēts slēgt maršrutus. Darbinieki algas saņems regulāri. “Ja situācija turpinās būt tik dramatiska, kāda ir šobrīd, tad meklēsim citas iespējas. Domāju, ka arī pašvaldība maršrutu slēgšanu neakceptēs. Runājot ar novada domi, meklēsim kopīgu problēmas risinājumu. Biļešu cenu celšana arī nebūs risinājums. Dārgs pakalpojums nebūs pieejams pasažieriem, jo cilvēkiem jau nav naudas. Arī streikot nav pārvadātāju interesēs, bet, ja nekas nemainīsies, runāsim ar darbiniekiem par iespējamām protesta akcijām. Tad skatīsimies, kā rīkoties tālāk,” saka A.Priedeslaipa.
