Lai arī sinoptiķi un laika vērotāji sola, ka tik drīz ziema vēl neatkāpsies un tiek solīts pat diezgan liels aukstums gan šīs nedēļas nogalē, gan arī nākamajā nedēļā, pavasaris tomēr tuvojas un neizbēgami tuvojas arī laiks, kad sāks kust sniegs.
Vai arī šogad kādās vietās mūsu pilsētā un novadā gaidāmi plūdi, šobrīd vēl ir grūti spriest, taču atbildīgajiem dienestiem nepieciešamības gadījumā ir jābūt gataviem rīkoties. Plūdu situācijās katru gadu iedzīvotāji ir saukuši palīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kurš darbojas saskaņoti ar pašvaldību un citiem dienestiem – akciju sabiedrību “Latvijas valsts ceļi”, akciju sabiedrību “Latvenergo”, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīca”, Zemessardzes 25. kājnieku bataljonu un Pārtikas un veterināro dienestu. Šonedēļ Gulbenes novada domē notika Civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā tika pārrunāts, kā reaģēt un saskaņoti rīkoties plūdu gadījumā.
Pārrunā dažādus jautājumus
Klātesošie dienestu pārstāvji apstiprināja, ka krīzes situācijā esot gatavi operatīvai darbībai.
Civilās aizsardzības komisijas loceklis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Gulbenes daļas komandieris Vijārs Griķis stāsta, ka sanāksmē tika pārrunāti, piemēram, jautājumi par tehnikas piesaistīšanu plūdu gadījumā, par brīvprātīgo novērotāju piesaistīšanu, kas veic monitoringu par ūdens līmeņa svārstībām, jo tādējādi būs iespējams saņemt daudz operatīvāku informāciju un daudz ātrāk reaģēt nepieciešamības gadījumā, par pārvalžu vadītāju iesaistīšanos operatīvas informācijas sniegšanā. Komisijas locekļi arī izvērtēja, kas ir veikts un uzlabots kritiskajās vietās gan pagastos, gan arī pilsētā. “Pašreiz vēl neaicinājām HESu pārstāvjus, taču, kad sāksies ledus iešana, noteikti arī ar viņiem tiks pārrunāta saskaņota rīcība,” saka V.Griķis. “Tas, vai šogad būs plūdi, būs atkarīgs no laika apstākļiem. Ja laika apstākļi būs līdzīgi kā pērn, kad kušana notika lēnām, viss būs kārtībā, taču, ja būs tā, kā pirms pāris gadiem, kad lija lietus un kušana bija ļoti strauja, arī ūdens līmenis var celties ļoti strauji un tad iespējami arī plūdi.”
Bažām par ārkārtas situāciju nav pamata
Pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis, vērtējot iespējamo palu ūdeņu apdraudējumu pilsētai, atzīst, ka allaž lielākās problēmas sagādā Krustalīce. “Mēs zinām, ka parasti pirms pilsētas applūst visa lielā pļava un ar slūžām tiek regulēts ienākošā un izejošā plūsma Dzirnavu dīķī, kamēr lielais ūdens daudzums aiztek. Labiekārtošanas iestādes darbiniekiem būs jālūdz īpaši pieskatīt Krustalīces caurteku, kas ir zem Brīvības ielas pretim slimnīcai, lai tajā neiesprūst kaut kādi koki vai ledus gabali, radot nosprostojomu un pārraujot ceļu, kā tas notika pirms pāris gadiem,” saka A.Caunītis. Šogad gan zeme nav salusi un augsne, lai arī cik mitra tā ir, kādu daļu ūdens noteikti paņems pretim, tādēļ ļoti straujai notecei nevajadzētu būt.” A.Caunītis piebilst, ka viņu vairāk uztrauc sals naktīs, kas tiek solīts. “Galvenais, lai kaut kas neaizsalst virsējo notekūdeņu kanalizācijas kontrolakās un arī caurtekas neaizsalst! Tad gan, ja dienā strauji kūst un šīs caurtekas ir aizsalušas, zemākas vietas var applūst. Taču citādi, man šķiet, šobrīd bažām par ārkārtas stāvokli nav pamata,” vērtē pārvaldes vadītājs.
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis stāsta, ka viņu pagastā katru gadu applūst Pededzes lejtece, taču tur atsevišķās viensētās dzīvojošie cilvēki, kas tur dzīvo jau ļoti ilgu laiku, ar to ir samierinājušies. Pēdējos gados arī Mellupe esot pārrāvusi ceļu, jo nespēj uzņemt visus pavasara palu ūdeņus. “Protams, ja iedzīvotājiem būs nepieciešama palīdzība kritiskās situācijās, steigsimies palīgā! Taču cerams, ka varbūt šādi, lēnām un pakāpeniski pa dienu kūstot un naktī piesalstot, sevišķi lielām problēmām nevajadzētu būt,” saka J.Duļbinskis.
