Šajās dienās, kad dienā saule kausē ledu, bet sals naktī to atkal piesaldē, uz ceļiem, ielām un ietvēm slīd kā vēl nekad šajā ziemā. Sevišķi neiecietīgi tāpēc ir gulbenieši, lauciniekiem šajā ziņā ir mazāk pretenziju.
Uz “Dzirksteles” redakciju ir zvanījuši vairāki pilsētnieki, lai izteiktu pārmetumus pilsētas pārvaldei par bezdarbību.
“Visa pilsēta ir viens vienīgs ledus lauks!” uzskata gulbeniete Gaida Limmane. Viņa ir neizpratnē, vai tiešām iedzīvotājiem, izejot no mājas, līdzi ir jāstiepj smilts maiss vai sāls paka, lai pakaisītu nepārejamās vietās un izvairītos no krišanas un locekļu laušanas.
Problēma vai aizbildināšanās?
Izrādās, ka ne tikai cilvēkiem slidenajā laikā Gulbenē klājas grūti, arī tehnikai neiet labāk. SIA “Alba” atkritumu savākšanas mašīnas vadītājs vairākas dienas neriskēja iebraukt Skolas ielas dzīvojamo māju masīvā aiz mājas 5/7, lai savāktu atkritumus, jo baidījās no avārijas situācijas. Pagalmā konteineri bija piebērti ar kaudzi un atkritumu maisi sāka krāties tiem blakus. Tas viss tikai tāpēc, ka iebraucamais ceļš Skolas ielas masīvā ir bedrains, slidens un pārāk šaurs, lai uz tā izmainītos divas pretimbraucošas automašīnas. Situāciju vēl sarežģī tas, ka iedzīvotāji mēdz savas vieglās automašīnas novietot mājas 5/7 galā, tā vēl vairāk sašaurinot brauktuvi.
Trešdien situācija tika labota, Skolas ielas masīva iebraucamo ceļu noberot ar pamatīgu smilšu kārtu. To izdarīja pati SIA “Alba”. Atkritumi tika izvesti. Sakārtot laukumu palīdzēja Gulbenes Labiekārtošanas iestādes strādnieki. Viss notika pēc tam, kad šai problēmai pēc saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām pievērsās Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis. Viņš “Dzirkstelei” pauž izbrīnu, kāpēc vispār radās šāda problēma, jo SIA “Alba” atbild ne tikai par atkritumu izvešanu Gulbenē, bet arī par pilsētas ielu tīrīšanu un to, lai varētu piebraukt pie visiem atkritumu savākšanas laukumiem Gulbenē. Arī pašiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir jāgādā ne tikai par to, lai ar smiltīm būtu nobērtas ietves gar mājām, bet arī par piebraucamo ceļu un iekšpagalmu stāvokli, jo, kā uzsver A.Caunītis, iedzīvotāji paši tos lieto.
Lai neslīdētu, nav jāžēlo smilts?
A.Caunītis atzīst, ka šoziem Gulbenē neviens nav sodīts par to, ka pietiekami labi nekopj ietves vai piebraucamos ceļus. Ir izteikti vienīgi brīdinājumi. Viņš uzskata, ka nevar cilvēkus piespiest paveikt pašsaprotamo, tāpat kā nevienam nevar ar varu likt no rītiem tīrīt zobus. Taču rezultātā cietēji ir gulbenieši paši. Tas attiecas gan uz ietvju stāvokli, daudzdzīvokļu māju piebraucamajiem ceļiem, kā arī uz ceļiem un laukumiem pie tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietām un iestādēm. A.Caunītis atzīst, ka slidens ir ceļš slimnīcas teritorijā. Neviens šoziem Gulbenē nav sodīts lāsteku dēļ, kuras garāmgējējiem var uzkrist uz galvas. Viss tiekot risināts sarunu ceļā ar ēku īpašniekiem.
Kas visefektīvāk var palīdzēt novērst ietvju slidenumu – smilts, sāls vai pelni? “Plika smilts uz ledus neko nedod. Ja nu vienīgi saulē vienlaikus kausē, tad vēl. Arī sāls neko nelīdz, kad ārā ir liels aukstums, kā pašlaik. Pelni ir efektīvi, taču tos ir aizliegts izmantot,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte. Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Lūkins “Dzirkstelei” saka, ka pelni ir koksnes atkritumi, tāpēc tos nekādā gadījumā nevajag izmantot kaisīšanai uz ietvēm. Arī sāls viens pats nav izmantojams. Pieļaujama vienīgi smilts un neliela sāls maisījuma pielietošana cīņai ar slidenumu.
Kā sadzīvojat ar slideno laiku?
Aina Deksne no Jaungulbenes: – Lauku ceļi ir slideni. Es to pieņemu. Ir ziema. Jāpiecieš. Gan saulīte nokausēs.
Anna Dzene no Rankas: – Līdz veikalam mani aizved un atkal atved mājās. Ir kas izpalīdz, vienai pašai slidenā laikā nekur nav jāiet.
Emerita Jurkāne no Gulbenes: – Sētniekus kritizēt nevar, dara, ko var. Lielās ielas un ietves gar tām ir ejamas, slidenāks ir mazajās šķērsielās un ietves pie privātmājām. Valkāju apavus, kas neslīd.
Anna Sekača no Stariem: – Es no mājas pašlaik ārā nekur neeju, slimoju. Tuvinieki palīdz, atnes no veikala visu, kas vajadzīgs.
Maruta Kauliņa no Lejasciema: – Slidinos… Eju un visur tieku. Mājas pagalmā pakaisu smilti. Pelnus ne, kaut tie ātrāk noēd ledu. Pelnus pēc tam ar apaviem sanes mājā iekšā.
