Gulbenes novada Valsts ģimnāzijas jauktais koris “Silver” ar saviem skanīgajiem priekšnesumiem palaikam priecē skatītājus dažādos koncertos un pasākumos. Šogad kora lielais mērķis un vienlaikus arī izaicinājums ir piedalīties lielajos Dziesmu un deju svētkos šovasar, tāpēc šobrīd notiek cītīgs darbs, mācoties repertuāru un gatavojoties skatei.
Sāk no nulles punkta
Kora vadītāja un diriģente Laura Anže atzīst, ka kora veidošanas process skolā ir pietiekami sarežģīts, jo jaunieši, kas dzied korī, izmācās, pabeidz skolu un dodas studēt uz citām Latvijas vietām, bet viņu vietā atkal nāk citi, ar kuriem ir jāsāk strādāt pilnīgi no jauna. “Ļoti spēcīgs sastāvs korim bija izveidojies pagājušajā sezonā, taču diemžēl pārsvarā tie gandrīz visi bija 12.klases audzēkņi, kas devās mācīties tālāk. Šiem jauniešiem bija patiesi labas balsis. Sezonas beigās biju nedaudz sabijusies, jo viss bija atkal jāsāk no nulles punkta. “Augustā ar biedrības “Sateka” atbalstu mums notika kora nometne, uz kuru aicinājām jauniešus, un jāteic, bija arī atsaucība – ieradās gan mūsu vecie dziedātāji, gan arī jauni. Sapratām – koris būs un mēs varēsim strādāt!” Tagad L.Anže jau septīto mēnesi strādā ar pilnīgi jaunu kora sastāvu, no iepriekšējā sastāva ir palikuši tikai pieci līdz astoņi dziedātāji. “Jāpiebilst, ka lielākajai daļai kora dalībnieku nav gandrīz nekādas pieredzes kora dziedāšanā, vēl jo vairāk dziedāts varbūt ir tikai tik daudz, cik mūzikas stundās. Taču tas ir arī patīkami un ļoti radoši! Prieks, ka palīdz arī iepriekšējo sezonu dziedātāji,” saka kora vadītāja.
Visi laipni aicināti
Kora pašreizējais sastāvs ir ļoti raibs – tajā dzied skolēni, sākot no 7. un līdz pat 12.klasei, bet pamatsastāvu veido 10. un 11.klases skolēni. “Kopumā korī ir 38 dalībnieki, taču mums pievienosies arī divi puiši no iepriekšējā sastāva. Priecē, ka šogad meiteņu un puišu balsis ir līdzsvarā, citus gadus meiteņu ir bijis vairāk. Korī dziedāt nāk arī divi puiši no Gulbenes 2.vidusskolas, un starp dziedātājiem ir arī divas meitenes no Taizemes. Pima, kā viņu visi sauc, mācās ģimnāzijā un Vī – 2.vidusskolā. Es tiešām apbrīnoju šīs meitenes, ka viņas – cilvēki no pavisam citas valsts, citas pasaules vietas – ir gatavas dziedāt latviešu valodā un tas viņām arī ļoti labi izdodas!” saka L.Anže. Viņa atklāj, ka šīs meitenes sākotnēji ar klasesbiedru palīdzību mēģinājušas uzzināt, vai viņas drīkst nākt dziedāt korī. “Es vienmēr esmu teikusi – visi laipni aicināti, nāciet un strādāsim, jo dziedātāju korī nekad nevar būt par daudz. Mums šogad ir jāīsteno mūsu lielais mērķis – dalība lielajos Dziesmu svētkos,” saka diriģente. Viņa atklāj, ka uz šo lielo izaicinājumu viņu un kori pamudinājis novada koru virsdiriģents Uldis Kokars. “Es piekritu ar nosacījumu, ka man būs palīgs. Un tas ir ne jau tāpēc, ka es viena nevarētu, taču laika ir mazliet par maz un sastāvs mums ir pilnīgi jauns. Par laimi, palīgs man ir – tas ir Guntars Eniks, par ko viņam liels paldies, daudz, protams, palīdz arī Uldis Kokars un domāju, ka mēs ļoti labi tiekam galā!”
Šobrīd koris ļoti cītīgi gatavojas skatei, kas notiks 5.maijā. Mēģinājumi korim ir trīs reizes nedēļā un ilgst līdz divām stundām. Reizēm mēģina viss koris kopā, reizēm notiek mēģinājumi arī atsevišķi pa balsīm. “Pašreiz mūsu repertuārā ir tikai dziesmu svētku dziesmas. Maniem koristiem patīk tautasdziesmu apdares, ātrāk tiek apgūtas mūsdienīgāku komponistu dziesmas, nedaudz grūtāk klājas ar latviešu klasiku, kas pazīstamāka savukārt ir man,” saka diriģente. Viņa atklāj, ka nereti vēro arī taizemiešu meitenes, kā viņas apgūst dziesmas, un esot jāsecina, ka viņām nesagādā īpašas problēmas dziedāt svešā mēlē. “Meitenes ir pietiekami muzikāli apdāvinātas, melodiju viņas apgūst ātri. Ja reizēm redzu, ka sākumā viņas nedzied, bet vienkārši klausās, tad nākamajā vai aiznākamajā reizē viņas jau pievienojas,” saka L.Anže.
Diriģente uzsver – pats svarīgākais, ka jaunieši dziedāt uz kori nāk brīvprātīgi. “Diriģentam tā ir lielākā laime, ka viņi nav jāspiež to darīt, ka nav jālūdzas. Savos jauniešos man patīk tas, ka viņos ir arī liela atbildības sajūta. Es vienmēr zinu, kāpēc kāda jaunieša nebūs mēģinājumā, viņi vienmēr to pasaka, lai es un pārējie ar to var rēķināties. Tā ir pieklājība un cieņa! Svarīgi ir arī tas, ka šie jaunieši spēj mobilizēties, ka viņi pacietīgi nāk uz mēģinājumiem un dzied, ka ir gatavi gāzt kalnus!” lepojas diriģente.
“Man ir dota šī iespēja, jo pašai kordziedāšana ir īpaši mīļa. Mani vecāki ir dziedājuši korī, un mamma to dara joprojām, māsa dzied baznīcas korī. Meita Marta šābrīža kora sastāvā ir ilgākā dziedātāja, jo viņa sāka dziedāt jau 7.klasē, kad atnāca mācīties ģimnāzijā,” stāsta L.Anže.
“Izejot priekšā korim, paceļot rokas un dzirdot, ka korim skan, rodas sajūta, kas paceļ vismaz metru virs zemes, tā ir bauda! Es tiešām varu lepoties ar saviem jauniešiem. Un, ja mums izdosies sevi labi parādīt arī skatē, tas būs liels gandarījums, jo jau no pirmās dienas, kopš strādājam, esam ieguldījuši ļoti daudz darba!”
