Līdz Gulbenei no mutes mutē atnākusi ziņa, ka Velēnā it kā nošauti un ceļa malā atstāti suņi. Tā, lūk, ciemā tiekot risināta suņu saimnieku bezatbildība.
Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars šo informāciju “Dzirkstelei” apstiprina tikai daļēji.
Zvanīja uz pagasta pārvaldi
Februārī uz pagasta pārvaldi piezvanījis kāds Velēnas iedzīvotājs un lūdzis aizvākt divu suņu līķus, kuri guļ ceļa malā. Tas arī operatīvi ticis izdarīts. Beigtie suņi aizvesti uz mežu “par barību citiem meža zvēriem”. “No kā tie divi suņi ir beigti, nezinu, pirms tam no rīta Velēnā bijis redzēts bariņš suņu,” stāsta U.Aigars. Kaklasiksnu abiem dzīvniekiem neesot bijis, līdz ar to nevarēja identificēt dzīvnieku piederību.
“Dzirkstele” sazinājās ar Velēnas iedzīvotājiem, kuri pastāstīja – visticamāk, nav patiesība, ka abi beigtie suņi bijuši nošauti, lai gan līķu ekspertīzi neviens nav veicis. Pierādīt to nevar, bet drīzāk dzīvnieki lielākā barā ir atradušies uz ceļa braucamās daļas, kad kāda smagā automašīna ir notriekusi divus suņus. Pārējiem būs laimējies palikt dzīviem. Lai citas automašīnas nebrauktu līķiem pāri, kāds abus beigtos dzīvniekus ir novietojis ceļa malā. No turienes tos pagasta pārvalde ātri vien aizvākusi, apsteidzot suņu saimniekus. Bojā gājušo dzīvnieku saimniekiem nenoliedzami notikušais ir sāpīgs zaudējums, jo katram savs dzīvnieks ir mīļš.
U.Aigars nenoliedz, ka pagastā palaikam mana kādu suņu baru un tobrīd iedzīvotājiem tā ir problēma. Visiem zināms – laukos nav retums, ka kāds suns noraujas no ķēdes un aiziet brīvsolī. Vēlāk katru suni savāc saimnieki un dzīvnieki atkal ir pie vietas. U.Aigars atzīst – tas, ka suņi mēdz skriet savā vaļā, “nav normāli, bet tā vienmēr ir bijis”. Ja pagastā ilgstoši klaiņo kāds bezsaimnieka suns, tas tiekot nogādāts Alūksnes dzīvnieku patversmē. Tāpat notiek tad, ja par kādu mājdzīvnieku saimnieki pienācīgi nerūpējas un nebaro tos.
Uz mežu līķus vest nedrīkst
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa no “Dzirksteles” uzzināja par divu suņu mīklaino nāves gadījumu Velēnā. Viņai pašsaprotami liekas tas, ka šajā gadījumā abu suņu līķus ir savākusi tieši pagasta pārvalde.
“Kamēr mūsu valstī nebūs sakārtota dzīvnieku uzskaite un reģistrēšana (Ministru kabineta noteikumi, kas to paredz, pilnībā spēkā stāsies ar 2016.gada 1.jūliju, pašlaik ir tā saucamais “pārejas periods”), tikmēr par atrasto dzīvo vai beigto dzīvnieku piederību nav iespējams runāt. Kad katram sunim būs savs mikročips, tad arī nebūs problēmu noskaidrot dzīvnieka saimnieku,” saka Indra Tomiņa. Tajā pašā laikā viņā izbrīnu rada Lizuma pagasta pārvaldes rīcība, Velēnā ceļmalā savāktos suņu līķus aizvedot uz mežu. I.Tomiņa norāda, ka tā rīkoties nedrīkst! Likums paredz tikai divus variantus, kā pašvaldība varēja atbrīvoties no šo divu suņu līķiem. Vai nu tie bija jāaprok dzīvnieku kapsētā, kādas Gulbenes novadā diemžēl nav, vai arī pagasta pārvaldei bija jāsaistās ar kādu firmu, kura oficiāli nodarbojas ar dzīvnieku līķu savākšanu un utilizāciju.
Gulbenes pilsētas pārvaldes sabiedriskās kārtības sargs Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” saka, ka viņam ir skaidra sistēma, kā pilsētā rīkoties līdzīgā situācijā, kāda piedzīvota Velēnā. Viņš ir gatavs dalīties pieredzē ar jebkuras pagasta pārvaldes vadītāju un neliegs savu padomu. M.Didrihsons-Linards atgādina, ka Gulbenes novada domei ir sadarbības līgums ar Alūksnes dzīvnieku patversmi, kuras viens no piedāvātajiem pakalpojumiem ir arī dzīvnieku līķu utilizācija. Taču Gulbenes pilsētas pārvalde šajā ziņā ir izmantojusi tikai SIA “Reneta” pakalpojumus. Firmas pārstāvji reizi mēnesī atbrauc savākt utilizējamos dzīvnieku līķus. Līdz tam tie tiek uzglabāti saldētavā. Šajā ziņā pilsētas pārvaldei līdz šim ir izpalīdzējusi Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvalde. Savukārt I.Tomiņa norāda, ka ir dzirdējusi – pilsētas pārvalde plānojot iegādāties savu saldētavu. Viņa šo ideju tikai atbalsta, jo, protams, “Reneta” nebrauks uz Gulbeni pakaļ tikai vienam vienīgam dzīvnieka līķim. “Tātad pašvaldība šādi varētu izpalīdzēt arī iedzīvotājiem, kuriem ir nomiris suns un kuri nezina, kur to likt,” saka I.Tomiņa.
