Man bija ļoti nopietnas veselības problēmas. Vairākkārt bija nācies dzirdēt, ka ārsti ir slikti, ka Balvu slimnīca ir šausmīga un tamlīdzīgi, tāpēc biju ārkārtīgi patīkami pārsteigts, ka tā nebūt nav, ka tur ir labi, ļoti atsaucīgi un laipni cilvēki. Ja ir labi, tad cilvēki vēlas, lai būtu vēl labāk. Ir cilvēki, kuri ļaujas kurnēšanai, raksta negatīvus komentārus interneta portālos, bet bieži vien šķiet, ka viņi paši pat nezina īstenību. Tāpēc ir prieks par mediķiem, kuri ikdienā dara savu darbu, kuri ir pilni apņēmības palīdzēt cilvēkiem un kuros mājo labestība.
Slimības dēļ nonācu arī Rīgā, kur ārsti atzina, ka gan neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki, gan Balvu slimnīcas ārsti ir visu izdarījuši perfekti. Šajā dzīvē nekas nav paredzams uz priekšu. Mēs varam izplānot daudz ko, bet negaidot viss mainās. Notikumi liek aizdomāties par sajūtām, ko ikdienas steigā mēs piemirstam. Sķiet, ka daudz kas ir it kā pašsaprotams, bet mums ir jābūt laimīgiem, ka blakām ir kaimiņi, darbabiedri un bērni. Arī tad, kad man kļuva slikti, palīdzēja visi, dēli atsteidzās no Rīgas. Tieši mediķu ierašanās radīja tuviniekos drošības sajūtu un paļāvību. Arī dzīvesbiedri Balvu slimnīcas ārsti nemitīgi informēja, kāda palīdzība konkrētajā mirklī man tiek sniegta. Balvos ārsti sazinājās ar Rīgas mediķiem. Tiku nogādāts Kardioloģijas centrā.
Saku lielu paldies neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālistei Annai Būmanei un šoferim, kā arī Balvu slimnīcas intensīvās terapijas visam kolektīvam un īpaši dakterei Verai Grotkerei. Visi darbinieki bija ārkārtīgi laipni. Paldies arī Paula Stradiņa universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra 32. nodaļas darbiniekiem! Lai gan tiek teikts, ka ārsti prasa dot kukuļus, man neviens naudu neprasīja, nebija pat ne mazākā mājiena, ka būtu kādam jāmaksā. Paldies visiem, kas man palīdzēja!
