Gulbenes novada bērnudārzos un skolās šogad aptuveni 460 bērniem novērst valodas traucējumus palīdz logopēdi, “Dzirksteli” informē Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas logopēde Daiga Kalinka.
Daļa no šiem bērniem apmeklē logopēdiskās grupas Gulbenes 3.bērnudārzā “Auseklītis’” un Lejasciema bērnudārzā “Kamenīte”. “Ja bērnam nav blakustraucējumu, izdodas palīdzēt veiksmīgi uzsākt skolas gaitas, iemācīties runāt, lasīt un rakstīt. Taču, vadoties no 20 gadu darba prakses logopēdijā, varu teikt: agrāk bija jāpalīdz dažiem bērniem, bet tagad tādu ir ļoti daudz. Ir arī tādi, kuriem nepieciešams doties mācīties uz Rēzeknes logopēdisko internātskolu,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes bērnudārza “Auseklītis” logopēde Daiga Pumpure. Viņa redz, ka novadā ir par maz logopēdu. Palīdzība vajadzīga arī skolās. “Ja pamatskolā, diktātu rakstot, puse no klases bērniem neprot likt garumzīmes, situācija ir dramatiska,” uzskata D.Pumpure.
Vajag individuālu pieeju
Skolēniem ar valodas traucējumi logopēdi gādā par atbalsta pasākumiem ikdienā, bet, ja nepieciešams – arī par atvieglojumiem valsts pārbaudes darbos. D.Kalinka skaidro, ka katram ir nepieciešama individuāla pieeja. Piemēram, ir tādi skolēni, kuriem ir lēns darba temps. Viņiem uzdevumu veikšanai nepieciešams papildu laiks. Savukārt citiem, kuriem ir lasītprasmes traucējumi un grūtības satura izpratnē, piemēram, matemātikas kontroldarba laikā, pedagogs teksta uzdevumu noteikti nolasīs priekšā.
D.Pumpure saka – ar bērnu jārunā jau zīdaiņa vecumā. Arī vēlāk dabiskas sarunas ar mammu un tēti nedrīkst aizstāt televizors, dators un mobilais telefons. Ja pietrūcis vecāku uzmanības, glāstu un sarunu, bērni mēdz būt nervozi, tiem nav attīstītas saziņas prasmes, kas var radīt uzvedības traucējumus un līdz ar to sarežģījumus informācijas uztverē un valodas lietošanā.
Bērns nerunā, ko darīt?
Biežāki ir gadījumi, kad mazi bērni nerunā nemaz. “Trīs gadus vecam bērnam jau raiti jārunā, jāprot pastāstīt īsu pasaku, kuras lasītas priekšā. Protams, katrs gadījums ir citāds. Mēdz notikt arī brīnumi. Manā praksē bija meitenīte, kura līdz trīs gadiem tikpat kā nerunāja, bet tad vienā dienā ne tikai runāja, bet ar melodiju un vārdiem nodziedāja dziesmu, kuru vairākkārt bija dzirdējusi, kad to izpildīja viņas vecākā māsa,” saka D.Pumpure. Viņa skaidro, ka katrs mazais cilvēks sākumā valodu klausās un iekšēji sevī apgūst prasmi runāt, kaut vēl nemāk skaļi pateikt vārdu. Pieaugušajiem teiktais vairākas reizes jāatkārto. To dara ar spēļu palīdzību. Tad bērns šajā procesā tiek iesaistīts it kā nemanot, nekas nenotiek pret viņa gribu. Ir labi, ja palīgā nāk psihologs un masieris. D.Pumpure uzskata, ka roku pirkstu masāža bērniem palīdz ievingrināt arī runu.
Bieži vecāki jautājot par iemesliem, kāpēc viņu bērniem ir šāda patoloģija. Iemesli var būt dažādi: iedzimtība vai gūtā trauma – fiziskā, psiholoģiskā. Ir gadījumi, kad jāsamierinās ar to, ka bērns nekad nerunās. Taču arī tad ir jāatrod pareizā pieeja, kā palīdzēt. Viens no šādiem veidiem ir iemācīt bērnu lietot simbolu valodu. Grūtības var būt bērniem, kuriem ir problēmas ar dzirdi, kuriem ir tā saucamā diskleksija (lasīšanas un rakstīšanas traucējumi), citas iedzimtas problēmas, kā arī dzemdībās traumētajiem hiparaktīviem bērniem, kuri neprot koncentrēt uzmanību.
