Gulbenes novadā latvāņu apkarošanai šogad daudz vairāk uzmanības pievērsīs pašvaldība. Pēc deputātes Ilzes Mezītes ierosinājuma ir izstrādāts pasākumu plāns, kas pirmo reizi publiski tika prezentēts 20.martā tautsaimniecības komitejas sēdē. Šo plānu apstiprināt paredzēts nākamnedēļ – novada domes sēdē, kas notiks 28.martā.
Latvāņu izplatība novadā apzināta vairāk nekā 200 īpašumos, informēja novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja. Viņa uzsvēra, ka cīņa ar šo Latvijai neraksturīgo, ievazāto nezāli jau norit gadiem un vēl būs jāturpina vismaz septiņus gadus. Šogad ar latvāni “inficēto” zemes platību saraksts tiks papildināts, precizēts, vienlaikus organizējot reālu šā auga apkarošanu. Šajā ziņā pašvaldība sadarbosies ar Valsts augu aizsardzības dienestu. Aprīlī zemju īpašnieki no pašvaldības saņems vēstules, kurās atgādinās par pienākumu nepieļaut latvāņa izplatīšanos viņu īpašumā. Pašvaldība pārējiem rādīs piemēru, šogad vēl cītīgāk apkarojot latvāni savos zemju īpašumos. Šim nolūkam izmantos dabas resursu nodokli un daļēji arī ceļu fonda līdzekļus.
Veidos darba grupu
Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizēšanai un koordinēšanai novadā ir plānots izveidot darba grupu sešu cilvēku sastāvā ar novada domes izpilddirektori Sarmīti Krišāni priekšgalā. Darba grupā piekrituši darboties arī Lauksaimniecības konsultāciju centra Gulbenes nodaļas augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga, SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Ivars Kupčs, akciju sabiedrības „Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters, Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks, kā arī novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas nekustamo īpašumu speciāliste Rita Cinkuse, kura būs darba grupas sekretāre.
Deputāts Guntis Blūms norādīja: “Viss atkarīgs no tā, vai būs reāla vēlēšanās darīt.” Viņaprāt, nevietā ir aizbildināties, ka latvāņa apkarošana prasa lielus līdzekļus. Vajadzīga tikai uzņēmība, gudrība un neatlaidība. Pēc G.Blūma domām, latvāņu apkarošanā jāizmanto visi likumīgie līdzekļi, bet tomēr zemju īpašnieku sodīšana par bezdarbību būtu pats pēdējais variants. G.Blūms uzsvēra, ka šo nezāli joprojām bieži novadā redzam pat ziemā ceļmalās, grāvmalās, mežmalas un dzelzceļa malās.
Ziedēšana – nepieļaujamā robeža
Šogad pašvaldības teritorijā piekasīgi gaidīs latvāņa ziedēšanas laiku, jo tad uzreiz būs redzams, kuros zemes īpašumos nav nekas vai ir par maz darīts šā auga mehāniskajā iznīcināšanā.
Paredzams, ka pašvaldības interneta mājas lapā tiks publiskota informāciju par tām novada zemes teritorijām kurās ir izplatījies latvānis. Publiski pieejama būs arī informācija par to, kā notiek šīs nezāles apkarošana. G.Blūms piebilda, ka vienā un tajā pašā vietā latvānis ir jāpļauj vismaz trīs reizes, bet beigās augs viltīgi iemanās ziedu dzīt jau īsā stumbrā no pašas zemes. Tomēr prakse liecinot, ka panākumi ir un latvānis neizplatās tālāk tajās zemes platībās, kur neļauj tam augt līdz sēklām.
