Bieži vien, nonākot grūtībās, cilvēki nesaprot, kāpēc tieši konkrētajā brīdī notiek tas, kas notiek, kāpēc tas nevarēja būt bijis piedzīvots pagātnē vai pagaidīt līdz vēlākam, kāpēc tas noticis tieši tagad. Bet kas vispār ir tagadne?…
Vai tagadne ir šis brīdis, kad es rakstu vai tu lasi? Rakstot palaidu garām daļu tagadnes. Nu jau tā ir pagātne. Bet vai tagadne vispār eksistē? Kas tā ir? Vai tā ir šis konkrētais mirklis, šīs pāris minūtes, kurās kaut ko rakstu? Nē. Viss iepriekš uzrakstītais jau ir pagātne.
Tad kas ir tagadne? Sekunde, kurā kaut kas notiek? Cik tieši liels laika sprīdis ir tagadne? Varbūt mili, mikro vai nano sekunde? Vai sekundi nevar samazināt tā, ka tā būs tik niecīga, ka šajā mazajā laikā nekas nemaz nepaspēs notikt? Tad, kas ir tagadne, ja tajā nekas nenotiek. Tagadnes nav? Kaut kas notiks tikai nākotnē, vai jau ir bijis pagātnē. Tikai saliekot kopā vairākas tagadnes daļas, tiks kaut kas paveikts. Tikai vairs nebūs tagadne, bet pagātne.
Tagadnē pilnām darbībām nav laika. Nekas nepaspēj notikt. Vai tas nozīmē, ka tagadne neeksistē? Bet, ja tagadnes nav, tad kāpēc mēs, cilvēki, uztraucamies par to, ja rodas kāda problēma? Varētu apgalvot, ka tas taču neko nenozīmē, jo tagadnes nav. Tātad tas neskaitās. Nē. Tagadne eksistē, tikai mēs nezinām, cik tieši liels ir šis tagadnes mirklis, bet tas ir.
Tagadne ir svarīga, jo tā ir mūsu pagātnes turpinājums vai nākotnes sākums. Tagadne ir mazs brīdis, bet tā ir nozīmīga, jo tā nekad neatgriezīsies. Katrs mirklis ir unikāls. Tāpēc netērēsim veltīgi savu tagadni, jo mēs nekad nezinām, kad var pienākt tas tagadnes brīdis, pēc kura vairs nesekos nākotne un pēc kura vairs paliks vairs tikai pagātnē paveiktais.
