Tā dēvēto ātro kredītu jautājums nenoliedzami ir viena no pēdējā laika aktuālākajām tēmām Latvijā, turklāt pietiekami īsā laika posmā šajā jomā ir notikušas dažādas būtiskas izmaiņas – ieviesta datu apmaiņas sistēma starp kredītdevējiem, noteikts, ka uz šādu kredītu nevar pretendēt personas, kuras ir jaunākas par 20 gadiem, utt., stāsta Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.
– Kāda ir ieceres būtība, organizējot klientu datu apmaiņas sistēmu starp tā dēvēto mazo kredītu izsniedzējiem?
– Lielākā problēma bija tā, ka uzņēmumi, kredītdevēji redz negatīvo informāciju par kredītņēmēju – viņiem ir redzams, vai konkrētais klients, piemēram, kavē procentmaksājumus vai arī ir kādas citas problēmas, bet dažādas likstas, kas saistītas ar faktu, ka personai tiek izsniegti daudz dažādi kredīti un tā vairs nespēj pildīt savas saistības, kopumā nav redzamas. Respektīvi, kredītdevējam nav bijusi informācija par to, vai cilvēks gadījumā nav aizņēmies naudu vēl kaut kur. Līdz ar to rodas situācijas, kādas medijos jau ir plaši izskanējušas – ir gadījumi, kad cilvēki ir aizņēmušies vairākās vietās. Kopš 1.aprīļa šāda situācija vairs nav iespējama, jo uzņēmumi ir sākuši apmainīties arī ar pozitīvajiem datiem, un būs redzams – ir vai nav cilvēks ņēmis kredītus vēl kaut kur. Tādējādi gadījumos, kad cilvēks jau būs vairākās vietās aizņēmies naudu, uzņēmumam būs iespēja viņam jaunu kredītu vairs neizsniegt.
– Pietiek tikai ar to, ka cilvēks jau ir aizņēmies naudu kādā citā ātro kredītu uzņēmumā, lai nauda viņam vairs netiktu aizdota, vai arī atteikums tiks piemērots tikai gadījumā, ja aizlienētā nauda laikus nav tikusi atmaksāta?
– Būs redzama informācija par tiem, kuri naudu jau ir aizņēmušies, bet savas saistības nekavē. Tādējādi notiks apmaiņa gan ar pozitīvajiem, gan arī negatīvajiem datiem par klientiem. Proti, gan par tiem kredītiem, kas ir paņemti un tiek laikus atmaksāti, gan arī tiem, kuru atmaksa tiek kavēta.
– Ja cilvēks noteiktu summu vienā uzņēmumā jau ir aizņēmies un parādu vēl nav atdevis, bet vēlas vēl aizņemties citā kompānijā, viņam kredīts tiks piešķirts vai atteikts?
– Principā tas ir atkarīgs no katra konkrētā gadījuma. Piemēram, ja cilvēks vienā uzņēmumā ir aizņēmies 20 latus un grib jaunu aizdevumu citā kompānijā 20 latu apmērā, tā arī varbūt nav problēma. Savukārt, ja cilvēks ir aizņēmies naudu divās, trīs vai vēl vairāk kompānijās, turklāt darījis to tāpēc, ka uzņēmumi nav redzējuši datus par konkurentu darbībām, var veidoties pavisam cita situācija.
– Ja persona ir bijusi aizņēmusies naudu pie ātrā kredītdevēja, bet saistības nokārtojusi ar kavēšanos – vai tas var kalpot par pamatu jauna kredīta atteikumam?
– Ja cilvēks ir bijis aizņēmies naudu un atmaksu kaut kādu brīdi kavējis, protams, tas vēl nenozīmē, ka visu atlikušo mūžu viņam būs liegta aizņemšanās iespēja. Katrs gadījums ir skatāms individuāli, un šajā jomā nav runas par kaut kādas vienotas prakses ieviešanu. Jebkurā gadījumā nav arī pamata uzskatīt, ka gadījumā, ja cilvēks pāris dienas ir kavējis kredīta atmaksu, vairs nebūtu tiesīgs visu atlikušo mūžu saņemt jaunu aizdevumu.
– Tātad atteikumus vairāk ir plānots piemērot gadījumos, kad runa ir nevis par vienreizēju kavējumu, bet gan negatīvu tendenci?
– Gribu norādīt, ka attiecībā uz gadījumiem, kad cilvēki ir aizņēmušies naudu un ilgstoši nespēj to atmaksāt, asociācija šobrīd ir izveidojusi pakalpojumu, ko sniegt personām, kuras ir nonākušas šādās grūtībās. Proti, runa ir par vidutāja pakalpojumu starp kreditoru un aizņēmējiem, lai panāktu vienošanās noslēgšanu par parāda atmaksu. Un laika periodā, kamēr atmaksas kavētājs samaksās parādu, viņš tiks iekļauts tā dēvētajā melnajā sarakstā un attiecīgo laika periodu jauni kredīti viņam netiks izsniegti.
– Kādi ir galvenie ierobežojumi, nosacījumi, ar kādiem jārēķinās, pretendējot uz tā dēvētā ātrā kredīta saņemšanu?
– Cilvēkam ir jāsaprot, ka šādi kredīti nav domāti ilgtermiņa problēmu risināšanai, tos nevajadzētu izmantot citu kredītu segšanai. Un te runa ir gan par nebanku sektora izsniegto aizdevumu, gan arī, piemēram, hipotekāro kredītu segšanu. Protams, cilvēkiem ir jāapzinās, ka noteiktā laikā paņemtais kredīts būs jāatdod, un tādējādi arī savlaikus jāplāno savas finanses, lai attiecīgajā brīdī konkrētā naudas summa būtu arī pieejama.
– Plaši apspriests jautājums ir nebanku kredītdevēju piemērotie soda procenti naudas atmaksas kavējuma gadījumā. Kāda ir uzņēmumu realizētā politika šajā jomā?
– Asociācijas klienti ir vienojušies, ka tās biedru piemērotās soda sankcijas gadījumā, ja kredītsaistības netiek savlaikus kārtotas, nevar pārsniegt 100% no parāda summas. Līdz ar to gadījumi, kad cilvēks ir aizņēmies, piemēram, 100 latus, bet viņam prasa atdot 300 vai 400 latus, vairs nav iespējami. Prasības par līgumsoda ierobežošanu jau tagad ir iekļautas līgumos, kas tiek slēgti ar klientiem. Citiem vārdiem sakot, soda sankcijas nedrīkst pārsniegt pamatparādu.
– Nesen ir ieviests arī vecuma ierobežojums attiecībā uz ātro kredītu piešķiršanu.
– Šobrīd ir ieviests aizliegums izsniegt kredītus 18 un 19 gadus veciem jauniešiem – par to ir vienojušies paši kredītdevēji. Kamēr nav skaidrs cilvēka ieņēmumu apmērs un tas, vai viņam vispār ir jebkādi ienākumi, viņam aizdot naudu ir riskanti. Un tieši par minētajā vecumā esošajiem jauniešiem ir bažas, ka viņiem ienākumu varētu vēl nebūt, ka šādi cilvēki vēl mācās, nevis strādā. Šāds ierobežojums ir ieviests, lai gan minētajā vecuma grupā gan nebija novērots lielākais kavētāju īpatsvars, salīdzinot ar citām. Tas ir sava veida moratorijs.
– Šāda veida ierobežojums ir reāli samazinājis ātro kredītu prasītāju skaitu?
– Pašreiz nevaru pateikt precīzus statistikas datus, taču jāmin, ka pirms attiecīgā ierobežojuma ieviešanas šajā vecuma grupā bija aptuveni 5% no visiem kredītņēmējiem. Tātad par šādu apjomu kopējais kredītņēmēju skaits varētu būt arī samazinājies, taču jāatzīst, ka tas ir tikai pieņēmums.
– Kādā veidā redzat iespēju, lemjot par tā dēvētā ātrā kredīta piešķiršanu, pārbaudīt, vai attiecīgajai personai vispār ir ienākumi?
– Šobrīd par šo jautājumu mēs aktīvi debatējam ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, un acīmredzot tuvākajā laikā tiks ieviests, ka ienākumi būs jānorāda katrai personai, pirms pieteikties kredīta saņemšanai, attiecīgi to izdarot katra konkrētā kredītdevēja interneta mājaslapā. Jāapzinās, ka nebūtu pareizi apgrūtināt cilvēku ar papildu birokrātiskajiem šķēršļiem gadījumā, ja viņš aizņemas nelielu naudas summu – tas būtu nesamērīgi. Tāpat jāņem vērā, ka cilvēkam, lai viņš nonāktu līdz bankai vai arī saņemtu līzingaizdevumu, jāveic laikietilpīga, sarežģīta procedūra, kas turklāt ir dārga. Īpaši aktuāli tas ir cilvēkiem, kuri dzīvo lauku rajonos un kuriem vispirms ir jānokļūst līdz reģionu centriem. Tādējādi interneta mājaslapās būs jāapliecina, ka cilvēkam ir ienākumi, un jānorāda, kāds ir to apmērs. Protams, cilvēkiem, kuri nevarēs norādīt ienākumu esamību, kredīti tiks atteikti.
– Ienākumu pārbaude notiks, balstoties uz klientu godavārdu?
– Nu, jebkurā gadījumā cilvēkiem būs jāapliecina, ka viņu sniegtā informācija ir patiesa. Mēs nevaram pieņemt, ka visi cilvēki melo. Gluži pretēji – uzskatām, ka cilvēku attieksme pret norādīto informāciju ir godprātīga. Turklāt tā ir šo cilvēku atbildība – norādīt informāciju, kas būtu patiesa. Protams, mēs nevaram izvairīties no krāpšanas un viltošanas riskiem nevienā no gadījumiem. Taču krāpšanas gadījumus neuzskatām par ikdienu un normu.
– Kas ir tie cilvēki, kuri izmanto iespēju saņemt šādus kredītus?
– Tā ir ļoti plaša iedzīvotāju kategorija. 2012.gadā šo pakalpojumu izmantoja 75 tūkstoši cilvēku dažādās vecuma kategorijās. Jāpiemin, ka šis pakalpojums ļoti populārs ir gados vecākiem cilvēkiem. Viena daļa šādas naudas saņemšanas iespēju izmanto kā eksprespakalpojumu brīdī, kad ir ātri nepieciešami neplānoti finanšu resursi. Taču jāņem vērā, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kuri šobrīd dzīvo no algas līdz algai, diez vai darot to savas izvēles dēļ, un šādus iedzīvotājus ļoti ietekmē jebkādas cenu izmaiņas, it īpaši, ja runa ir par komunālo pakalpojumu cenām, kuras ir ļoti grūti prognozēt. Šā gada janvārī siltumenerģijas tarifi pieauga par 30 %, un to nebija iespējams paredzēt. Un ir tikai saprotams, ka cilvēki meklē veidus, kā savus rēķinus apmaksāt. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka vidējais kredītņēmēja vecums ir 31 gads.
– Vai jūs pati esat izmantojusi ātrā kredīta saņemšanas iespējas?
– Nē!
