LETA
Autotransporta direkcija (ATD) piektdien Sabiedriskajai transporta padomei ieteica slēgt 43 nerentablus reģionālo autobusu reisus, kur ieņēmumu segums pār izmaksām 2023.gadā ir 10 % vai zemāks.
ATD pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban ir apkopots izvērtējums par nerentabliem reisiem līdz 10 %, tomēr konkrēts lēmums par attiecīgo reisu slēgšanu vēl būs jāvērtē.
ATD sēdē informēja, ka kopumā tika izvērtēti 888 reisi pēc vairākiem kritērijiem, tostarp vidējo pasažieru skaita, valsts dotāciju seguma pār izdevumiem, iespējām noteikt reisa izpildi pēc pieprasījuma un citiem kritērijiem.
Tostarp ATD Sabiedriskā transporta padomei ieteica slēgt 43 reisus – 21 reisu – Latgales plānošanas reģionā, 16 reisus – Vidzemes plānošanas reģionā, trīs – Zemgales plānošanas reģionā, divus reisus – Kurzemes plānošanas reģionā, vienu reisu Rīgas plānošanas reģionā. Savukārt 39 reisiem ATD ieteica samazināt izpildes dienas.
Vienlaikus 611 reisus plānots saglabāt bez izmaiņām, 45 reisus – plānots saglabāt līdz papildu informācijas iegūšanai, 23 reisos – ieteicams izmantot M1 transportlīdzekļus, bet 15 reisos – potenciāli ieviešams transports pēc pieprasījuma un citi varianti.
Sabiedriskā transporta padomes vadītāja Annija Novikova norādīja, ka ATD var turpināt darbus, kā arī turpināt diskutēt un vienoties ar plānošanas reģioniem par iespējamām izmaiņām.
Savukārt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks norādīja, ka ir jāpārskata reģionālo autobusu reisi un maršruti, tomēr viņš aicināja padomi uz šo jautājumu neskatīties tik šauri, bet koncentrēties uz to, kā iedzīvotājus pārsēdināt no privātā transporta uz sabiedrisko transportu. “Ja tagad tiks slēgti reisi, un pēc tam gribēsim šos reisus atjaunot, tas būs vēl dārgāk. Ir jāskatās plašākā kontekstā, nevis, kā no autobusiem uz vilcieniem pārsēdināt cilvēkus,” viņš piebilda.
Novikova papildināja, ka drīzāk tas ir jautājums par savienojumu, kā izveidot maršrutu tīklu gan autobusu reisiem savstarpēji savienojoties, gan multimodāli savienojoties vairākiem transporta veidiem, lai būtu efektīvs maršrutu tīkls. “Tas, protams, būs izaicinājums,” piebilda Novikova.
Tāpat ATD pārstāvji sēdē informēja, ka ir iespējams slēgt 24 dzelzceļa staciju uzgaidāmās telpas un piecas biļešu tirdzniecības kases. AS “Pasažieru vilciens” (PV) ir iesniedzis priekšlikumu slēgt septiņu biļešu tirdzniecības kases. Tomēr ATD minēja, ka biļešu kases “Rēzeknes 2” stacijā un Krustpils stacijā patlaban ir galvenais tirdzniecības kanāls uz ekspresvilcieniem ar numurētām sēdvietām, uz kuriem patlaban nav iespējams iegādāties biļetes elektroniski.
Iepriekš Latvijas Televīzija vēstīja, ka nākamgad atkal varētu celt sabiedriskā transporta biļešu cenas un taupības nolūkos sašaurināt maršrutu tīklu.
ATD aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atbilstoši likumdošanai konsolidētais reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta maršrutu tīkls tiek sagatavots reizi gadā uz kārtējā gada 1.janvāri.
Patlaban ATD deleģējums no Sabiedriskā transporta padomes sēdes ir turpināt darbu pie dažādu iespējamo izmaiņu detalizētākas izpētes. Potenciāli šīs izmaiņas ietvertu tarifu pārskatīšanu, izmaiņas maršrutu tīklā, piemēram, nerentablo reisu ar rentabilitātes rādītājiem līdz 10% izvērtēšanu, komercmaršrutu tīkla tālāku attīstību, kā arī iespējas nefinansēt pasažieru mazāk vai vispār neizmantotas infrastruktūras pozīcijas, piemēram, vilcienu staciju biļešu kases un citas pozīcijas.
ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.
Taypība saspringta budžeta apstākļos ir saprotama, tomēr vēl joprojām ir slikti daloties reisi, kad mazāks reģionālais maršruta reiss ienāk 2-5 minūtes pēc tālāka, uz Rīgu vai citu lielo centru izejošo reisu. BMNav arī saproti reisi, lai cilvēks no Rīgas varētu neizmantojot privātuvauto aoceakot reģiona skaistas mazākās vēsturiskās pilsētas, jo tiešo reisu protams nav, bet savuenojošie reisi caur kādu no reģionu centriem nav ērti salāgoti. Piemēram uz Rūjiena no Rīgas ar autobusu var izbraukt ne ātrāk kā pēc pusdienas un turp nokļūt jau viela pēcpusdienā, tā ka apskatei laiks atliek maz. Tad jāmeklē naktsmājas, jo sakiet kā vakarā atpakaļ rī nav iespējams tikt. Vai jāmeklē ceļi caur citām pilsētām, bwt vienalga viss iznāk gari un neērti.Tāpēc mums iekšzemes tūrisms ir pieejams tikai ar personisko transportu un naktsmāju meklēšanu, kurā,araī nav visur ar vienmērīgu piedāvājumu, dažviet tāda nav vispār un tuvākā viesu mja ir vairākus kilometrus no mazpilsētas ja vispār ir..Valsts teritorijā ārpus centra ir savulaik samērā noplicināta ar cilvēkresursiem, kas pavelk uz leju arī kopejo attīstību, jo cilvēkam neredzot vajadzīgo pakalpojumu klāstu (skolā,ārsts,ērtaxsatiksme) ir vienkāršāk aizbraukt prom strādāt uz citu valsti kur tas ir, nekā mocīties ar pārbraucieniem vai dzīves vietas īri atrastajā darba vietā.