Gulbenes novadā ir daudz interesantu mājvārdu, kas bieži izraisa smaidu. Piemēram, Tirzas pagastā ir mājas ar nosaukumu „Kosmoss”. Tās iedzīvotājs Andris Ceriņš stāsta, ka māja uzcelta 1961.gadā, kad 12.aprīlī pirmo reizi kosmosā palaista raķete ar kosmonautu Juriju Gagarinu. „Šo māju cēla tuvējās fermas lopkopējām. Tolaik par kolhoza priekšsēdētāju strādāja kaimiņa Artūra Ostrovska vectēvs Juris Tipāns. Kad māja tikusi nodota ekspluatācijā, priekšsēdētājam jautāts, kāds būs tās nosaukums. Visi par kosmosu vien tobrīd runājuši, tāpēc viņš ilgi nedomādams atbildējis: „Tad lai ir „Kosmoss”!” Kad man jautā, no kurienes esmu, vai kur dzīvoju, tad atbildu, ka esmu no „Kosmosa”. Vasarā būs iespējams sēdēt ugunsnovērošanas tornī, tad jutīšos kā kosmosā,” stāsta A.Ceriņš, kurš fotogrāfijā redzams kopā ar pinkaino draugu ar dzīvniekam neraksturīgu vārdu Rūdolfs. Sunim tās izraudzīts par godu viņa dzimtajai pusei un novadniekam rakstniekam Rūdolfam Blaumanim.
Latvieši kopš seniem laikiem ir centušies tikt paši pie savas mājas. Vispirms viņiem ar dzimtkunga vēlību tika ierādīts zemes stūrītis, tad celta jaunbūve, kam dots nosaukums, lai dzimtkungs to rūpīgi iegrāmatotu un varētu iekasēt “likumīgu” maksu. Tā liecina vēsture. Interesanta ir arī mājvārdu rašanās, jo, kā izrādās, tie ir mūsu tautas vēstures faktu liecinieki.
Izvēloties māju nosaukumus, jau vēsturiski zemnieki savā veidā nodrošināja informāciju par dzimtas vai ģimenes dzīvi saviem pēcnācējiem, piemēram, ”Kalēji”. Izraudzījās arī cilvēkus raksturojošus nosaukumus, piemēram, “Sliņķi” un tamlīdzīgi. Māju nosaukumi bieži vien bija par pamatu uzvārda izvēlei, piemēram, zemnieks Jānis no “Rudzīšiem” kļuva par Jāni Rudzīti.
Saistās ar dzīvo dabu
Gulbenes novadā māju nosaukumi dalās vairākās lielās grupās. Daļa nosaukumu apzīmē mājas atrašanās vietu, piemēram, “Strautmaļi”, “Gaujmalas”, “Ezerlīči”, “Nogāzes”, “Āderes”, vēl citi – dabas parādības, piemēram, “Viesuļi”, “Saulrieti”, “Tērces”, arī nedzīvo dabu un ģeogrāfiskos nosaukumus, piemēram, “Cepļakalns”. Lejasciema pagastā ir pat pašiem savi “Ķemeri”. Ļoti daudz nosaukumu ir saistīti ar kokiem, krūmiem, augiem un ziediem. Jāmin tādi kā “Vizbuļi”, “Vārpas”, “Pumpuri”, “Akācijas”, “Gundegas”, “Čiekuri”, “Smilgas”, “Vaivari”, “Ciedri” un citi. Skaitliski daudz ir māju, kur saimnieki nosaukumam izvēlējušies putnus un dzīvniekus, zivis un kukaiņus, piemēram, “Irbītes”, “Runči”, “Vanagi”, “Gailīši”, “Salakas”, “Vilciņi”, “Tauriņi”. Nosaukumi doti par godu saimnieka amatam – “Namdari”, “Kalēji”, ”Ādmiņi”, “Mūrnieki”, “Jaunzemnieki”, “Arāji”. Ir mājvārdi, kas saistīti ar ūdeņiem, priekšmetiem, abstraktiem jēdzieniem, personvārdiem, literārajiem darbiem un tēliem, tautību un krāsām, piemēram, “Teikas”, “Kangari”, “Virsaiši”, „Indrāni” un tamlīdzīgi.
Apkopo interesantākos
Valsts zemes dienesta darbinieki ir izveidojuši karti ar interesantākajiem mājvārdiem. Vai tad skan slikti, ja paziņa vaicā: “Kur tu dzīvo?”, bet atbilde – tāda un tāda pagasta “Dieva ausī”, “Lāču migā”, “Obelišku prērijā”, “Vilkadegunā”, “Pupulīcī”, “Grabažās” un tamlīdzīgi, kā arī ja uz jautājumu “Kur noskatīji savu sievu?“ atbilde ir “Dižlīķos”, “Vepros”, “Sudrabdibenos”, “Ūdensblusās”, “Resnos”, “Cīsiņos”, “Ciskaiņos” vai “Mežonīgajā krastā”?
Arī “NeoGeo”ir izveidojis karti, kur internetā var iepazīties ar samērā dīvainiem māju nosaukumiem, piemēram, tur uzzināms, ka mūsu novada Stradu pagastā ir mājas ar nosaukumu “Gambijas”. Citviet Latvijā ir mājas “Kazanova”. Ej nu sazini, varbūt kāds mūsdienu Kazanova tajās dzīvo arī šodien. Ir mājas ar nosaukumu “Vecenes”, “Santīms”, “Iedvesma”, “Zildeguņi”, “Klondaika”, “Caurvēderi”, “Tuksneši”, “Stepes”, “Džungļi”, “Ārzemnieki” un citi.
Valsts zemes dienesta Gulbenes biroja vadītāja Līvija Safronova atceras, ka savulaik zemesgrāmatā tikuši reģistrēti māju puduri, kur visām mājām bijuši vienādi nosaukumi. Tagad tas vairs nav atļauts, tāpēc, iespējams, nosaukumam pievienoti vēl citi vārdi. Speciālistei gan neesot nācies dzirdēt, ka divu māju saimnieki būtu strīdējušies, kurš paturēs, kurš mainīs mājas nosaukumu vai to papildinās. “Gulbenes novada Rankas pagastā ir interesanti mājvārdu salikumi, kas ir ļoti gari, jo sastāv no vairākiem vārdiem un daudziem burtiem,” stāsta L.Safronova. Piemēram, no 17 burtiem sastāv mājvārds “Lejasmazkaudzītes” un “Jaunaugstkalnieši”, savukārt Tirzas pagastā ir mājas ar nosaukumu “Jaunpēterpriekuļi”. 18 burti ir Rankas pagasta mājas nosaukumā “Lejasjaunstrēbeles”.
Visbiežāk lietotais “Ceriņi”
Valsts zemes dienests, strādājot ar nekustamajiem īpašumiem, ir arī izpētījis, ka Latvijā visbiežāk lietotais mājvārds ir “Ceriņi”, tad seko “Liepas” ,”Ozoli” un citi. Piemēram, Tirzas pagastā mājās ar nosaukumu “Ceriņi” dzīvo Gulbenes novada domes izpilddirektore Sarmīte Krišāne.
“Abi ar vīru izdomājām, ka gribam dzīvot Tirzā, bet vairs ne dzīvoklī. Gājām pie kolhoza priekšsēdētāja Māra Raģeļa un jautājām, kur varam būvēt māju atstatu no citām. Viņš norādīja, ka viņam kaimiņos ir pussabrukusi māja. Tolaik bija noteikts, ka jaunu māju var būvēt vai nu uz vecas mājas pamatiem, vai arī māja jābūvē pašā ciemata centrā. Ciemata centrā negribējām, tāpēc izvēlējāmies vecās mājas pamatus. Sākās īpašumu privatizācija, bet, tā kā zinājām, kurai pagasta iedzīvotājai piederējusi pussabrukusī māja, prasījām viņai atļauju uz vecajiem pamatiem celt savu māju. Viņa atļāva un piebilda, ka viņas mājas nosaukums bijis “Ceriņi”. Bija saglabājušies arī daži ceriņkrūmi. Nolēmām, ja cilvēks mums atļauj celt māju savas mājas vietā, tad kāpēc lai mēs mainītu nosaukumu. Tā arī palika “Ceriņi”. Arī ceriņi zied pie mūsu mājas. Tos iestādījām vēl papildus. Šobrīd ir vismaz sešas šķirnes ceriņu. Noteikti stādīsim vēl,” stāsta Sarmīte. Interesanti, ka Tirzā ir arī mājas ar nosaukumu “Kosmoss”, „Parīze”, “Zvaigznes”, “Saulītes”. Tirzmalietim prasa, no kurienes ieradies, bet viņš lepni atbild: “No “Kosmosa.””. Tiesa, „Parīzē” gan šodien neviens vairs nedzīvo.
Mēģina noskaidrot izcelsmi
Jaungulbenes pagasta Agrumu pusē mājā ar diezgan amizantu nosaukumu “Struņķi” dzīvo Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs. Arī viņš nenoliedz, ka mājai dots visai dīvains nosaukums. Kā tas radies, tā arī neesot izdevies noskaidrot. “Varētu teikt, ka tur savulaik bija vesels “Struņķu” ciems, jo visām piecām mājām bija šāds nosaukums. Tagad tas saglabājies tikai manai mājai, jo bija laiks, kad mājām nevarēja būt vienādi nosaukumi. Lai cik dīvaini būtu, šis nosaukums daudziem rada problēmas to pareizi uzrakstīt. Cilvēki to it kā neuztver, nesaprot, kuri burti jāmīkstina un tamlīdzīgi. Daudziem šķiet, ka jābūt “Luņķiem”,” stāsta Aleksandrs.
Sava versija par mājas “Kalna Lieldakari” nosaukumu ir arī Tirzas pagasta attīstības biedrības vadītājam Nilam Treijam. “Ir kaut kādā brīdī izskanējusi versija, ka mājas nosaukums varētu būt radies no vācu vārda, kas latviskajā tulkojumā nozīmē “jumti” daudzskaitlī, lai gan tas ir maz ticams, jo Tirzā lielākā daļa gandrīz visu māju nosaukumu ir somugru izcelsmes. Romas impērijas laikā bija tāda valsts Dakija, kuras iedzīvotāji bija dakeri, kuriem bija baltu cilšu saknes, bet, vai tam varētu būt kaut kāds sakars ar šo māju nosaukumu, ir grūti pateikt,” prāto N.Treijs.
Druvēniete Sandra Āre stāsta, ka Druvienā ir pat savs “Silmaču” ciems. Savulaik katrai ēkai māju pudurī bijis šāds nosaukums, bet tad tam pievienots numurs. Nosaukums “Silmači” izveidojies no diviem vārdiem. “Pirmais ienācējs vietā, kas tagad saucas par “Silmačiem”, bija cilvēks ar uzvārdu Mačs. Druvienas puses ļaudis sāka viņu saukt par Sila Maču, jo netālu atrodas Pērļu sils. Tā arī no šī vārdu savienojuma radās vietas nosaukums “Silmači”. Kungu laikos par “Silmačiem“ tika sauktas septiņas mājas. Visas pastāv arī šodien,” stāsta Sandra.
Vācu izcelsmes nav
Druvienas vecās skolas–muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne izpētījusi, ka jau 1915.gada laikrakstā “Dzimtenes Vēstnesis” lasāmas dažādas ziņas par Druvienu. Gandrīz pirms simt gadiem, Druvienas pagasta valde saņēmusi Zemnieklietu komisariāta paziņojumu, kur vēstīts, ka toreizējais iekšlietu ministrs ļauj pārmainīt vāciskos mājvārdus pret krievu, latviešu vai igauņu vārdiem pēc iedzīvotāju vēlmes. Druvienā tomēr vācu nosaukumu vai vismaz tādu, kuru no tiem varētu atvasināt, nav bijis, tādēļ arī nekādas pārmaiņas mājvārdu maiņā nav iedomājamas. Vietējo māju nosaukumi “Silmači”, “Vasaraudži”, “Prēdeļi”, “Mežkleivas”, “Trušļi”, “Dravnieki” atzīti par labskanīgiem latviešu nosaukumiem, kas mājām doti saskaņā ar apkārtni un dabu. Vai arī nosaukumi cēlušies no šo māju pirmo celmu lauzēju ģimeņu uzvārdiem un nodarbošanās vārdiem. Piemēram, “Dravnieki” – bišu kopēji, “Vasaraudži” – Druvienas dienvidu piegāzes apdzīvotāji, “Tirzieši – Tirzas upmalas ļaudis, “Ziemēji” – Druvienas ziemeļu gals.
