Nav pagājis nemaz tik ilgs laiks pēc traģiskajiem notikumiem Zolitūdē, kad plašsaziņas līdzekļos parādījušies aicinājumi uzmanīties no krāpniekiem – ziedojumu vācējiem, kuri, izmantojot situāciju, lūdz ziedot traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un nelaimē cietušajiem. Labklājības ministrija ir saņēmusi informāciju par īsziņām un publikācijām sociālajos tīklos, kuros privātpersonas aicina pārskaitīt naudu uz privātiem kontiem. Iespējams, ka varbūt arī kāds no jums ir viņu vidū, tāpēc cilvēki tiek aicināti nebūt lētticīgiem un pārliecināties, ka šādu ziedojumu vācēju nolūki patiešām ir godīgi. Iedzīvoties uz citu cilvēku nelaimi – tas ir pārāk skarbi, ciniski un nežēlīgi. Cilvēku alkatībai un mantkārībai vairs nav robežu. Kaut gan robežām taču vajadzētu būt!!! Vienmēr un visur. Cik morāli pagrimušam ir jābūt cilvēkam, lai viņš būtu spējīgs darīt kaut ko tādu? Vai viņiem sirdsapziņa naktī ļauj mierīgi gulēt? Man to grūti saprast un izprast, un arī pieņemt. Secinājums, manuprāt, ir tikai viens – pāri skumjām un sāpēm ir tādi, kuriem nauda un manta diemžēl stāv pāri visam. Un tas viss ir tik nožēlojami. Tikai mantkārība agri vai vēl iznīcina cilvēku… Dažiem bērniem, kuriem tagad pienākas nauda, pēkšņi uzrodas tēvi, dažreiz pat divi vai trīs. Nu kāda dzīves ironija, ka viņi uzrodas tieši tagad! Tas tik tiešām ir ko vērts. Interesanti, kur šie bija, kad par bērnu vajadzēja rūpēties un domāt arī līdz šī gada 21.novembrim…
