Pirms svētkiem saņēmu vēstulīti no kādas paziņas, ar kuru jau ilgāku laiku neesam tikušās un paretam sazināmies vien ar vēstuļu starpniecību. Apvaicājāmies viena otrai par to, kā šajā laikā, kamēr neesam sazinājušās, ir veicies, kādas izmaiņas dzīvē notikušas, novēlējām viena otrai jaukus svētkus, bet tad paziņa man atrakstīja kaut ko ļoti sirsnīgu, kas mani dziļi aizkustināja. Viņa rakstīja, ka esot liels gandarījums, ka savulaik mums iznāca laiciņu būt kopā un no šī laika viņai saglabājušās vislabākās atmiņas. Jā, bija laiks, kad tikāmies klātienē, un arī man par šo laiku ir saglabājušās jaukas atmiņas. Šī vēstulīte man lika aizdomāties par visiem tiem cilvēkiem, ar kuriem kādreiz ir nācies būt kopā visdažādākajās dzīves situācijās. Un jāteic tiešām – katrs cilvēks, kas kaut uz mirkli ir ienācis mūsu dzīvē, ir atstājis tajā savu pieredzi, savu lomu, savas neizdzēšamās pēdas. Kaut tas ir bijis tikai pavisam neilgs mirklis… To pašu var arī teikt par notikumiem, ko mums nākas piedzīvot ikdienā. Arī tie kā pērles rindojas mūsu dzīves pieredzes virtenē. Un acīmredzot, ejot cauri dzīvei, mums ir nepieciešami visi šie cilvēki, ko satiekam, un visi šie notikumi, ko piedzīvojam, lai mēs gūtu dažādu pieredzi, lai iemācītos izbaudīt gan labo, gan slikto, lai mācētu bēdāties un priecāties, lai mūsu dzīve būtu krāsaina un bagāta! Vēl pēdējās šīgada dienās gribas visiem novēlēt, lai jaunajā gadā katram izdodas piedzīvot daudz jauku notikumu un satikt daudz patīkamu cilvēku, kas, aizejot jau nākamajam gadam, ļaus teikt – ir aizvadīts brīnišķīgs gads!
