Vai nelikumīgi izņemtās zivis bija jāatdod Zooloģiskajam dārzam?
Imants Hamanis, Madonas kontroles sektora vecākais inspektors
Jāatgriež dabai
Esmu zinošs par nelikumīgo maluzvejnieku rīcību Babītes ezerā.Katram konkrētajam gadījumam ir sava pieredze, tomēr, manuprāt, ja zivis bija dzīvas, tās vajadzēja atlaist atpakaļ, nevis atdot zvēriem. Personīgi uzskatu, ka to, kas nelikumīgi tiek atņemts dabai, ir jāatdod atpakaļ. Tā esmu licis rīkoties arī sava darba praksē, atklājot likumpārkāpējus, kā arī tas ir rakstīts noteikumos, ka nelikumīgi iegūtās zivis ir saudzīgi jāatlaiž atpakaļ konkrētajā ūdenskrātuvē. Zivju atdošana pārtikai ir sarežģīts process. Ir vajadzīgs Pārtikas un veterinārā dienesta sertifikāts, kas apliecina šo zivju kvalitāti. Konkrētajā gadījumā, ja zivis bija dzīvas, vajadzēja rast iespēju tās atlaist atpakaļ. Ja gaisa temperatūra bija mīnus grādi, tad līdakām varēja būt traumēti elpošanas ceļi, bet karūsas un līņi ir ļoti dzīvīgi. Manuprāt, nevajadzēja ar šīm zivīm barot zvērus, jo ir uzņēmumi, kas apsaimnieko zoodārzu. Tam ir savi risinājumi dzīvnieku ēdināšanai.
Viktors Podziņš, bijušais sabiedriskais zivju inspektors
Ne visas izdzīvo
Tad, kad sabiedriskā kārtā veicu zivju inspektora pienākumus un izņēmām murdus ar dzīvām zivīm, tās atlaidām atpakaļ. Tādu gadījumu bija ļoti daudz. Zivis, kas ir noķertas tīklos, ir ārkārtīgi satraumētas, tāpēc tās īsti nav laižamas atpakaļ, jo liela daļa no tām tāpat aizietu bojā. Man pašam vasarā ir gadījies redzēt, ka pēc kādas stundas maza līdaka, lai gan tika ļoti uzmanīgi noņemta no āķa un atlaista atpakaļ, jau peldēja ar vēderu uz augšu. Ko cilvēki teiks, ja tā notiks ar lielu daudzumu atpakaļ atlaistu zivju? Atkal būs ažiotāža. Arī zivju inspektori nav dievi, lai varētu pateikt, kas notiks ar atpakaļ atlaistajām zivīm. Lai nelikumīgi noķertās un izņemtās zivis atdotu kādai pirmsskolas izglītības iestādei vai skolas ēdnīcai, ir vajadzīga Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja, jāveic pārbaudes, bet viss šis process maksā naudu. Kurš būs tas, kas maksās? Neviens. Es uzskatu to par pareizu rīcību, ka izņemtās zivis tika atdotas Rīgas Zooloģiskajam dārzam.
Valdis Bisenieks, zvejnieks
Varēja būt bojātas
Ja zivis vēl bija lietošanai derīgas, tās varēja atdot vai nu kādai ēdnīcai, vai trūkumcietējiem, bet pastāv iespēja, ka tīkli tika cilāti neregulāri, tāpēc zivis varēja būt arī daļēji bojātas. Ja no tīkla izņemtās zivis atlaistu atpakaļ, diezin vai tās būtu dzīvotājas, jo tās parasti ir stipri traumētas. Praktiski tas nozīmētu šīs zivis atdot kaijām vai citiem plēsoņām, jo vējš un viļņi tās izskalos malā. Ja zivs tikko ir ieskrējusi tīklā, tad var mēģināt to atlaist atpakaļ, bet parasti jau tā nenotiek. Katrai dzīvai radībai sava dzīvība ir dārga, tāpēc arī zivs izmisīgi cenšas atbrīvoties no tīkla un tiek savainota, sapinas tīklā un tamlīdzīgi. Cita runa ir par murdiem. Tas, ka zivis tika atdotas Zooloģiskajam dārzam, droši vien bija saistīts ar to, ka zivis uzturā vairs nebija lietojamas. Es domāju, ka cilvēki, kas izņēma šos nelegālos tīklus, rīkojās atbilstoši situācijai. Viņi taču šīs zivis nekur zemē neieraka, lai sapūst, bet atdeva zvēriem. Viņi arī ar kaut ko ir jābaro.
