Ligita Zvirbule, Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimniece
Mums ir jādzīvo zaļi!
Aizvadītais gads man bija ļoti veiksmīgs. Par spīti tam, ka guvu traumu, Dieviņš man palīdzēja visos darbos. Lielajā ravēšanā tikām galā pašu spēkiem, talcinieki nebija jāņem palīgā. Ražu novācām gandrīz bez lietus un diezgan īsā laikā. Tas viss tiešām, pateicoties Dieviņam! Visu, ko šajā gadā esam gribējuši izdarīt, esam paveikuši, esam arī attīstījušies, un šī attīstība, domāju, turpināsies arī tālāk. Arī sev prasību ziņā latiņu esam uzstādījuši augstāk, kas nozīmē, ka jāstrādā būs vairāk. Ļoti gribētos, lai arī visapkārt cilvēki vairāk strādātu, lai viņi nesūkstītos, ka ir grūti. Darbu atrast var, laukos darbs būs vienmēr, tikai pašam ir jāatrod sava īstā niša. Jānovēl cilvēkiem arī būt tikpat saliedētiem, kādi visi bija Zolitūdes traģēdijā, jāvēl nekašķēties, iet roku rokā, sakopt katram savu sētu un cīnīties par mūsu Latvijas lauku attīstību. Bija ļoti patīkami, ka arī mūsu novadā bija sakoptības konkursi. Tad visi sarosījās, visi centās uzfrišināties, bija pat tāda kā maza savstarpēja sacensība. Šī sacensība varbūt tik ļoti pat nav nepieciešama, bet katram savu sētu sakopt gan noteikti vajadzētu. Cepuri nost mūsu tūrisma aģentūras meitenēm! Es labprāt viņām pasniegtu gada balvu, ja to varētu. Līdz ar viņām un viņu aktivitāti ir sarosījušies arī pārējie, un katrs cenšas un domā, kā paveikt ko jaunu, kā piesaistīt cilvēkus. Man arī ir prieks, ka cilvēki un galvenais bērni brauc uz laukiem, ka viņi priecājas par lauku dzīvi. Un es domāju, ka tas notiks arvien vairāk. Mums ir jādzīvo zaļi! Es jūtu, ka cilvēki jau to ir sapratuši. Tas nozīmē, ka Latvija un latviešu tauta grib dzīvot un to ir iespējams izdarīt, atgriežoties pie savām vērtībām.
Sandra Dikmane, Gulbenes mākslas skolas direktore
Vēlu uzdrīkstēšanos sapņot
Pagājušais gads man bija savdabīgs mācību gads. Es mācījos būt pieaugušu bērnu mamma – ļaut viņiem dzīvot patstāvīgi, uzticēties, pieņemt un respektēt viņu lēmumus bez pārgudrām pamācībām, mācījos jaunas interesantas praktiskas lietas – šūt tekstilmozaīku, filcēt, liet sveces. Mācījos arī labāk un pārliecinošāk fotografēt. Un visbeidzot mācījos būt mākslas skolas direktore – sagrupēt darbus pēc svarīguma pakāpes, ātri pieņemt lēmumus, arī pieļaut kļūdas un labot tās. Ko sagaidu no 2014.gada? Vēlos, lai man un maniem mīļajiem un tuvajiem būtu laba veselība, enerģija un dzīvesprieks. Vēlos sakārtot savu dzīvi tā, lai man būtu vairāk laika radošam darbam, jo man ir iekrājies daudz jaunu ideju. Pēc ilgiem gadiem vēlos atkal gleznot. Zinu, ka sākums būs grūts, bet vilinājums izjust krāsas ir tik liels. “Dzirksteles” lasītājiem vēlu daudz skaistu notikumu, uzdrīkstēšanos sapņot visneparastākos sapņus un piepildīt tos. Uzsmaidīsim pasaulei un tad pasaule smaidīs arī mums!
Jānis Bokta, SIA “Vidzemes būvnieks” valdes priekšsēdētājs
Lai katram ir savs mērķis!
Kopumā aizvadītais gads, man šķiet, nebija slikts. Tas bija tāds stabilitātes gads. Protams, gribētos, lai arī šis nebūtu sliktāks par aizvadīto. Šajā gadā gribētos, lai mēs visi saprastu un apzinātos, kāpēc mēs vispār darbojamies, kāda tam ir jēga, un lai nedarbotos vienkārši pa tukšo. Lai katram būtu savs mērķis, ko sasniegt! Šis gads ir iesācies ar pārmaiņām, ar jaunu valūtu. Es kā privātpersona un kā vienkāršs Latvijas iedzīvotājs esmu pret eiro, jo nacionālā valūta, zeme un valoda ir tās trīs lietas, kas identificējas ar valsti, un man ir skumji, ka mums kā valstij, kā nācijai tādējādi nākas kaut ko zaudēt. Bet kā uzņēmējs es, protams, saprotu, ka tas paver plašākas iespējas un samazina izdevumus. Es arī apzinos, ka mēs esam maza valstiņa un mums ir jārēķinās ar pasaules ekonomiku. Ies laiks, un gan jau pieradīsim arī pie jaunās valūtas. Mēs esam tā nācija, kas dažādos grūtos brīžos spēj mobilizēties un apvienoties. Esmu pārliecināts, ka viss būs kārtībā! Jaunajā gadā visiem gribas novēlēt veiksmi un izdošanos!
