Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Aizpute – pilsētiņa ar savu šarmu

Foto: Pārsla Konrāde.

Vai zināt, kurā Latvijas pilsētā var sastapt pandu? Līdz šim es nezināju, bet izrādās, ka Dienvidkurzemes novadā Aizputē tiešām atrodas koka skulptūra – panda. Vēl pārsteidzoša ir Aizputes vecpilsētas koka apbūve, kas saglabājusies no 19.gadsimta otrās puses un 20.gadsimta sākuma pārbūves laika. Vecpilsētas koka apbūve ir iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Aizpute ir viena no senākajām Kurzemes pilsētām (pirmo reizi minēta 1254. gadā).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Koka apbūve ir ierakstīta aizsargājamo pieminekļu sarakstā – ar to mēs esam lepni! Cauri visai Aizputei tek Tebras upe. 20.gados pie mums viesojās dzejnieks Rainis. Viņš teicis: redz, kā, nemaz nezināju, ka ir tāda upe Tebra, kas tek cauri Aizputei. Ja vienu burtu pamaina, iznāk romiešu Tibra. Rainis atbrauca augustā. Aizputnieces esot sadāvinājušas viņam tik daudz ziedu, ka Rainis esot teicis – nez vai Aspazijai tik daudz vāžu mājās esot, savukārt aizputnieču puķu dārzos palikšot liels robs līdz nākamajām gadam,” stāsta vietējā gide.

Interesanti un mīļi, kad pie kādas vecas mājas izlasi uzrakstu, kurā māja it kā tevi uzrunā un stāsta, ka tā tiek atjaunota un kas tur agrāk ir bijis.

Pa īstam lej čugunu

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Interesants pasākums Aizputē notiek augusta pirmajā svētdienā – Aizputes svētkos notiek vienīgais Baltijā čuguna liešanas festivāls. “Tas nenozīmē melot, bet reāli liet čugunu. Kur ņem čugunu? No vecajiem padomju laiku radiatoriem. Tos sadauza, un tad vakarā, kad ir zvaigznes un mēness, mākslinieki saģērbjas speciālos kombinezonos un lielās milzīgās krāsnīs šo čugunu kausē. Pēc tam salej formās. Dzirksteles iet pa gaisu – ļoti interesanti! Kad viss sastindzis, tad ņem skulptūras ārā un nolīdzina. Kaut ko arī atstāj pilsētai,” stāsta gide.

Tā Aizputē atrodas izliets bruņinieks, kurš sargā pilsētu no Liepājas puses braucot, arī piemiņas plāksne pie vēl viena slavena aizputnieka – Mārtiņa Freimaņa mājas. “Kad viņš mācījās vidusskolā, viņš esot teicis: jūs redzēsiet, ka pie tās mājas, kur es ar vecmāmiņu dzīvoju, kādreiz būs pielikta plāksne “Šeit dzīvoja Mārtiņš Freimanis”! Un tā tas šobrīd reāli arī ir,” saka gide. Mārtiņš Freimanis apglabāts Aizputes Misiņkalna kapos, kur uzlikts piemineklis “Pāršķeltā sirds”. Viena sirds puse ir spoži nopulēta, otra atstāta raupja.

Šķiet dīvaini, bet 17.gs. Aizputē bijusi jūras osta. “Pirmkārt, Aizputes nosaukums ir tāds. Pūte Kurzemē ir kāpa. Un Aizpute – aiz pūtes, aiz kāpas pilsēta. Aizputniekiem jūras osta atradās netālu no Pāvilostas, kad Tebra, līkumojot caur mežiem uz jūras pusi, satiek māsiņu Durbi. Abas sadodas rokās, un piedzimst viena no pašām īsākajām upēm Latvijā – Saka. Un Saka reāli ietek Baltijas jūrā. Un kādreiz Aizputē bija jūras osta. Osta esot bijusi tik plaukstoša, ka zviedri nobijušies, ka nesāk konkurēt ar Rīgu, un aizvēruši ciet,” saka gide.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vai Aizputē pandas dzīvo?

Vienā no vēsturiskajām ēkām atrodas mākslinieku darbnīcu un rezidenču centrs “Serde”. “Brauc mākslinieki no visas pasaules. Viņi rada savus mākslas darbus un kaut ko atstāj arī pilsētai. Tie ir ļoti moderni mākslas darbi. Piemēram, viens mākslas darbs ir panda. Un visiem rodas jautājums, kādā sakarībā panda? Vai tad Aizputē pandas dzīvo?” teic gide. Izrādās, atbraucis viens japāņu mākslinieks un uzreiz pateicis, ka viņš veidos koka pandu, jo tas ir Pasaules dabas fonda simbols un pandu pasaulē ir maz. “Šī panda ir ar bērniņu – ar dziļu domu, ka jāsargā tas, kā mums ir palicis pavisam maz. Un viņš pats izvēlējās skvēriņu, kur pandu novietot,” piebilst gide.

Uz kādas ēkas sienas ir milzīgs ābolu gleznojums. Skici zīmējusi māksliniece no Kanādas, kura bijusi sajūsmā par Aizputes ābeļdārziem. Interesanti, ka “Serdes” dalībnieki veido “Tradīciju burtnīciņas” par dažādām tēmām, organizē meistarklases, piemēram, kā pareizi atjaunot koka ēkas. Katru rudeni Aizputē notiek lieli svētki – mākslas un amatniecības gadatirgus “Āboļošana”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Dabas parks ar mākslas darbiem

Esot Aizputē, noteikti vajag apmeklēt arī Aizputes mākslas parku. Tas ir dabas parks ar retu augu kolekciju, kas papildināts ar mākslinieka Ģirta Brumsona mākslas darbiem, instalācijām un mazām arhitektoniskām formām.

Ģ.Brumsona onkulis bijis dendrologs un 1987.gadā izdomājis, ka vēlas izveidot savu dendrāriju. Viņš no pilsētas iznomājis vecu ābeļdārzu un sācis veidot parku. Diemžēl 1996.gadā onkulis aizgājis aizsaulē un parks 16 gadus stāvējis nekopts. Ģ.Brumsonam radās ideja pārņemt un sakopt aizlaisto parku un papildināt to ar savām idejām un mākslas darbiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Parka kopējā platība ir 0,8 hektāri, celiņu kopgarums – 700 metri, vienas gleznas vidējā pašizmaksa – 200 eiro, vidējais vienas gleznas radīšanas laiks, ņemot vērā brīvo laiku – 2 līdz 4 nedēļas, dārgākās parka skulptūras pašizmaksa – 400 eiro, parkā ir 300 dažādi koki, krūmi un citi augi, līdz 2022.gadam parkā izvietotas 13 lielformāta gleznas, pirmais mākslas darbs parkā – “Sieviete vannā”.

– Teksts un foto: Pārsla Konrāde

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.