Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Apvidvārdu talkā aicina dāvināt valodai sava novada vārdus

Foto: “Pexels-Pixabay”.

Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarūpētu skaistu tautas dāvanu Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150. gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.–2023. gadam. Par to informē UNESCO LNK komunikācijas konsultante Kitija Balcare.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Apvidvārdi ir spēcīgi un ietilpīgi – tie sniedz ziņas par mūsu valodas daudzveidību, vēsturi un attīstību, bet vienlaikus tie ir arī trausli – nerādoties visai Latvijai, tie var strauji zust un aizmirsties. Apvidvārdi ir galvenais novadu valodas lepnuma un goda avots, un tie ir pelnījuši, lai par tiem uzzina ikviens. Talka ļaus Latvijas valodas karti piepildīt ar literārajā valodā nepazītiem vārdiem, parādot to nozīmes nianses un izplatības reģionus. Apvidvārdi palīdz visai valodai kuplot un plaukt. Kur tulkotāji un pētnieki lauza galvas kādas reālijas nosaukšanai, tur pagastos savs vārds jau ir izdomāts un aktīvi lietots,” stāsta Sanda Rapa, LU Latviešu valodas institūta pētniece.

Apvidvārds var būt jebkurš vārds – gan lietvārds (piemēram, ķinka ‘kartupeļu biezputra’ ap Mazsalacu, Limbažiem, Gaujienu), gan darbības vārds (piemēram, lūsināties ‘vērīgi skatīties’ Kurzemē), īpašības vārds (piemēram, breineigs ‘brīnišķīgs’ Latgalē) u. c., pat izsauksmes vārds vai saiklis. Vārds uzskatāms par apvidvārdu arī tad, ja tas tikai nedaudz atšķiras no citur lietotā vārda (piemēram, par kartupeļa apvidvārdiem uzskatāmi arī karpelis, kartpelis, kartfelis u. c.). Par apvidvārdiem saucami arī vārdi, kam novadā ir tikai atšķirīga nozīme (piemēram, rāceņi ‘kartupeļi’ Kurzemē). Datubāzes apvidvārdu ailītē ir iespējams ievadīt arī novadam raksturīgos teicienus (frazeoloģismus).

Apvidvārdu talkā aicinātas piedalīties izglītības iestādes, bibliotēkas, muzeji, tūrisma informācijas centri, nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas, kā arī ikviens interesents un aktīvistu grupas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Apvidvārdus ikviens būs aicināts reģistrēt īpaši izveidotā datubāzē, kas būs pieejama papildināšanai no 2022. gada 22. februāra. Datubāzes atklāšanas pasākums, ko vadīs aktieris Gundars Āboliņš, norisināsies tiešsaistē Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienā 2022. gada 22. februārī plkst. 16.00-17.10 un būs skatāms ikvienam interesentam gan Zoom pārraidē (https://lu-lv.zoom.us/j/97042740164), gan Latvijas Universitātes un LU Latviešu valodas institūta Facebook lapā (https://www.facebook.com/lvinstituts/).

Apvidvārdu talkas laikā ik nedēļu tiks izraudzīts vārds, ko darīt zināmu plašākai publikai.

Izcilais valodnieks un viens no nozīmīgākajiem mūsdienu latviešu literārās valodas veidotājiem Jānis Endzelīns kā baltistikas pamatlicējs sekmēja latviešu un citu baltu valodu pētniecību, izceļot to nozīmi pasaules valodu saimē. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150. gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.–2023. gadam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

UNESCO uzsver valodu nozīmi kultūras mantojuma un identitātes veidošanā, tādēļ savā darbībā sniedz ieguldījumu to daudzveidības saglabāšanā. Valodu daudzveidība ir apkopota jaunajā UNESCO Pasaules valodu atlantā, kas vēsta par gandrīz septiņiem tūkstošiem valodu, no kurām lielākā daļa ir izzušanas draudu priekšā.

Apvidvārdu talku rīko LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju ar Latvijas Nacionālā kultūras centra, Ziedoņa muzeja, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Stāstnieku asociācijas atbalstu.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz Laba lieta - vārdu talka Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (2)

  1. Mūsu puses kičīgākie vārdi ‘paksis’ (guļbūves stūra salaiduma vieta, skatoties no ārpuses) un ‘porūzis’ (priekštelpa, bet ne piebūve, dzīvojamai mājai. Ienākot pa ārdurvīm, cilvēks nokļūst porūzī. No tā kāpnes ved uz bēniņiem un durvis uz istabu. Tur pa vasaru uz vadža karājas ziemas ārdrēbes. Patrepē iebūvēts porūža skapis, kas kalpoja kā vēsā noliktava ātri bojājošiem produktiem (maize, sviests, biezpiens u.t.t.)laikos kad nebija ledusskapju. Porūzis veic arī gaisa slūžu funkciju, lai ziemā siltums no mājas neietu ārā virinot ārdurvis).

  2. Vēl viena svētīga lieta, ko varam darīt ir nodokumentēt vietējos toponīmus.Tā tikai pašiem šķiet, ka nekas nemainās, bet patiesībā ar lauku iztukšošanos mēs zaudējam nosaukumus tam kam tos reiz mūsu senči piešķīruši. Kad ar rokām un zirgiem strādāja zemi, nosaukums bija katrai vietai, ceļa līkumam, upes līcītim, mārkam, šķūnītim un meža masīvam. Glābiet ko vēl var, jo šo zināšanu nesēji aiziet. Vieta kur katrs var pielikt savu roku, lai šo saglabātu ir te: https://vietvardi.lv/talka

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.