Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Ar kampaņām cenšas uzraudzīt, apsekot un informēt autoservisus

Pārkāpumi, kas konstatēti dažādu Latvijas autoservisu darbībā, pārsvarā saistīti ar neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu – teritorijas piegružošanu, bīstamo atkritumu neatļautu uzglabāšanu. To Valsts vides dienests (VVD) konstatējis industriālo zonu un degradēto teritoriju kontroles kampaņā, kuras laikā veiktas arī autoservisu pārbaudes. Jau 2019. gadā īstenotajā pilotprojektā īsā termiņā tika kontrolēti 222 autoservisi visā Latvijā. Šajās pārbaudēs neatbilstības konstatētas gandrīz 40 procentos no pārbaudītajiem uzņēmumiem, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Černodona.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Evita Beitlere,
VVD Zemgales reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieces

Kontroles kampaņas turpinās

Vēl viens no lielākajiem vides apdraudējumiem ir dabai radītais piesārņojums. Pirms diviem gadiem VVD Latvijā veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka kopumā no 172 dažādu nozaru uzņēmumiem 30 procenti darbību veica bez nepieciešamās piesārņojošas darbības atļaujas. Lielākā daļa no tiem nodarbojās ar nolietoto transporta līdzekļu apsaimniekošanu, piemēram, autoservisi, kā arī nelieli metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi.
VVD Zemgales reģionālās Vides pārvaldes direktora vietniece Evita Beitlere stāsta, ka kampaņa 2021. gadā tika paplašināta vairāk tieši degradēto teritoriju kontrolē. “Pastiprināti uzmanību pievērsām tieši nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanai un kā tiek ievērotas vides prasības autoservisu darbībā. Konstatējām, ka vai pusē no 60 objektiem notiek nelikumīga nolietoto transportlīdzekļu izjaukšana. Tas ir pietiekami ievērojams apjoms, lai mēs pievērstu uzmanību šai problēmai. Šinī gadījumā viņiem būtu bijis jāsaņem B kategorijas atļauju, kā arī papildu nosacījums – finanšu nodrošinājums. Šīs papildu izmaksas bieži arī ir iemesls, kāpēc nesaņem atļaujas un veic prettiesiskas darbības,” vairāk skaidro E.Beitlere. Turklāt tika konstatēts, ka 30 procenti apsekoto autoservisu nebija reģistrējuši savu saimniecisko darbību ar nepieciešamo C kategoriju. Rudenī tiek plānota jauna kampaņa ar uzsvaru uz degradētām teritorijām, uz neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, kas saistās ar autoservisu nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumu darbībām.

2019. gadā, pārbaudot 222 autoservisus Latvijā, pārkāpumus konstatēja gandrīz 40% uzņēmumu.
Kopš 2020. gada īstenotajā industriālo zonu un degradēto teritoriju kontroles kampaņā, kuras laikā pārbaudīja vairāk nekā 35 dažādas teritorijas un kopumā 172 dažādu nozaru uzņēmumus, konstatēja, ka katrs trešais uzņēmums strādā bez nepieciešamās piesārņojošas darbības atļaujas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2021. gadā trīs dienu kampaņā atklāja 30 nelikumīgas nolietoto transportlīdzekļu izjaukšanas vietas visā Latvijā.
Avots: VVD

Grūti nepārkāpt noteikumus

Lai varētu oficiāli strādāt, autoservisa darbībai ir jābūt reģistrētai VVD – C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrā. Reģistrācija notiek, ja darbību konkrētā vietā ļauj veikt pašvaldības teritoriālais plānojums. Autoservisam ir jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju un jānodod tam bīstamie un videi kaitīgie atkritumi (eļļas, riepas, filtri u. c.). Autoservisiem ir jāievēro arī citas vides prasības, atbilstoši apsaimniekojot notekūdeņus, kontrolējot gaisa emisijas, trokšņa līmeni u. c., kā arī jāveic izmantoto resursu, radītā piesārņojuma un atkritumu uzskaite. Katru gadu, līdz 1. martam autoservisam ir jāiesniedz statistikas un piesārņojošās darbības pārskati.
Kā sarunā norāda kādas Vidzemes pilsētas autoservisa īpašnieks, pirms vairākiem gadiem attīstīt legāli savu autoservisu palīdzējušas zinošo un atsaucīgo jomas pārstāvju konsultācijas un vēlme apgūt kādu Eiropas projektu finansējumu, tādēļ iets ir garais, visai sarežģītais, tomēr oficiālais ceļš. “Pašā sākumā es gan pakonsultējos ar pazīstamajiem, kas darbojās Rīgā šajā jomā, bet redzēju, ka viņi lielākoties nelegāli daudz ko darīja. Es to nevarēju atļauties, jo tēmēju uz Eiropas naudām.”

Darbojoties autoservisa uzturēšanā jau vairākus gadus, tā īpašnieks uzskata, ka daudziem nav iespējams īstenot visas prasības, lai nepārkāptu kādus noteikumus. Viņš skaidro: “Lai arī gribas domāt, ka pastāv kāds veids, kā visu ievērot, tomēr tajā ir daudzi visādi “bet”. Ja grib visu tā pa smuko, tad jārēķinās ar salīdzinoši lielām izmaksām. Lielie servisi, manuprāt, to var īstenot, bet mēs, tādi mazi līdzās cilvēku maksātspējai, īsti nevaram”. Viņš norāda, ka viņa darbību ik pa laikam kāds atbrauc un paskatās, tomēr jūtams esot, ka arī “kontrolētāji un uzraugi” saprot mazo autoservisu iespējas īstenot prasības. “Katru ceturksni es maksāju savam operatoram, kurš it kā apkalpo visus manus bīstamos atkritumus. Pirms četriem, pieciem gadiem, kad sāku darboties, bija obligāts nosacījums, ka ir jābūt līgumam ar uzņēmumu, kurš nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Realitātē es viņam maksāju ļoti lielu naudu, lai atbrauc manām mucām ar izlietoto eļļu pakaļ. Man tiek sastādīta tāda tāme, ka būs nepieciešams daudz mašīnu, kam mainīt, lai atpelnītu. Labi, ja pilsētā ir kāds, piemēram, “Tolmets”, kur var amortizatorus, eļļas filtrus un citus bīstamos atkritumus legāli nodot. Ar riepām problēma sākās, kad slēdza, šķiet, Jaunjelgavā esošo rūpnīcu, kas pārstrādāja riepas. Tagad šo vairāku gadu laikā mani neviens nav uzrunājis, pajautājis, vai man būtu riepas, ko nodot. Šo problēmu gan izdevās atrisināt caur vienu piegādātāju, caur kuru man ir iespēja legāli utilizēt riepas. Tā ir problēma,” skaidro autoservisa īpašnieks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Latvijā strādājošie 2565 autoservisi, kuriem ir nepieciešamās atļaujas. Autoservisam ir jāreģistrē sava darbība VVD – C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrā, ja tas veic kādu no 12 VVD norādītajām un reģistrētajām darbībām, tostarp – motora diagnostiku, apkopi un remontu, barošanas sistēmu apkopi un remontu, virsbūves diagnostiku, riepu un riteņu montāžu, automazgāšanu un virsbūves apkopi, krāsošanu u. c. Avots: vvd.gov.lv

Grūtais darbs notiek vadības līmenī

Kā norāda E.Beitlere, tam, ka autoservisu īpašnieki atzīst par neiespējamu izpildīt visas prasības, ir trīs iemesli. “Viens ir nezināšana, otrs ir nevēlēšanās zināt, trešais – labprāt darītu, tikai vajag informāciju. Tāpēc arī mēs šajā kampaņā īstenojam principu – vispirms konsultējam gan par atkritumu apsaimniekošanu, gan pastāvošajām prasībām un tad dodam mēnesi, lai konstatētās nepilnības novērstu. Tas ir pietiekams laiks. Ja tas netiek ievērots, tad tiek pieņemts lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu un izdots lēmums par veicamo rīcību neatbilstību novēršanu, lai pēc tam atkal uzņēmumi varētu darboties, ievērojot vides prasības. Protams, ja redzam, ka kaut kas noplūst upē vai tiek dedzināts, pārkāpējs jau ir izdarījis darbību, ar ko ir radīts kaitējums videi, tad administratīvā pārkāpuma lieta tiek uzsākta nekavējoties,” soļus skaidro E.Beitlere.
Saistībā ar gaisa un ķīmisko vielu lietošanas noteikumiem autoservisiem nav izvirzītas stingrākas prasības kā jebkuram citam uzņēmumam, bet tā ir viena no pamatprasībām – novērst gaisa piesārņojumu. Šos piesārņojumus rada autoservisu apkures iekārtu darbība, kā arī virsmu krāsošanas un metināšanas darbi. Kā anonīmā stāstā norāda kāds Rīgas centrā strādājošais autoservisa pārstāvis, kurš tieši ar mašīnu krāsošanas darbiem jau nodarbojas gandrīz 17 gadu, lai arī pastāv dabai draudzīgās krāsas, vieglāk ir ikdienā strādāt ar “ķīmiju”. Savu servisu, kurā notiek virsbūves krāsošana mašīnām pēc negadījuma, viņš raksturo kā modernu, kur maksimāli tiek ievērotas prasības. “It kā visu arī šķirojam, tomēr noteikti ikdienā pieļaujam savas kļūdas. Piemēram, krāsojot mums teorētiski ir jāiekāpj speciālā apģērbā, lai pasargātu ādu un savu veselību. To gan drusku pārkāpjam, jo 30 grādu karstumā, krāsojot kameru, kad viss ir uzsilis, tādā apģērbā nevar pastrādāt. Darbojamies tad vienā kreklā,” līdztekus prasībām pret vidi uz personīgās drošības un veselības riskiem norāda ilggadējais autoservisa pārstāvis. Viņš uzskata, ka privātajiem jau esot vienalga daudz kas, jo svarīgākais ir ienākumi un apgrozījums. Viņš turpina: “Protams, ka īpašniekiem gribas peļņu, bet tā pat paliek mazāka, jo mums materiāli ir nenormāli dārgi, virsbūves rezerves daļas dārgas, tajā pašā laikā apdrošinātāji nevēlas maksāt. Tā ir tāda ķēdīte – ja apdrošinātājs nespēj samaksāt mums par remontu atbilstoši, esam spiesti izmantot lētākus materiālus. Tur tālāk vadībai notiek cīņa visu izplānot, ieguldīt, turpināt apmaksāt darbiniekiem stundu likmes, kādas viņi vēlētos atbilstoši dzīves dārdzības kāpumam. Pamatā tas ir grūts darbs visu satāmēt, saplānot, lai esam vismaz plusos.”

Galvenās vides aizsardzības prasības autoservisiem
● Autoservisu iekārtojums
● Atkritumu apsaimniekošana
● Gaisa piesārņojumu novēršana
● Trokšņa līmeņa kontrole
● Augsnes un grunts piesārņojuma novēršana
● Ķīmisko vielu lietošana un uzglabāšana
● Siltumapgādes risinājums
● Ūdensapgāde
Avots: mansautoserviss.lv

Realitāte ir skaudra

Rīgas autoservisa pārstāvis norāda, ka noteikumi ir kļuvuši ievērojami stingrāki nekā pirms, piemēram, desmit gadiem. Agrāk nav bijis ne ventilācijas, ne atbilstošas kaitīgo atkritumu šķirošanas. Tomēr mūsdienās viss – respiratori, putekļu filtri, citas izejvielas – cenu ziņā ir piedzīvojis pat pieckārtīgu kāpumu.
Kāds cits nu jau savu darbību beiguša autoservisa īpašnieks arī anonīmā stāstā atklāj, ka bija gatavs pārņemt vienu jau aprīkotu servisu ar vēlmi sakārtot un legalizēt procesus, tomēr nav sanācis īstenot iecerēto, biznesa ideja tika apturēta. “Visu nepieciešamo informāciju biju jau noskaidrojis. Tomēr, uzsākot darbību, sapratām, ka ir ļoti grūti nopelnīt, darot visu legāli. Bijām neliels serviss ar diviem pacēlājiem, sapratu, ka ir jābūt vismaz trīs vai četriem pacēlājiem vai arī jāstrādā divās maiņās un vēl pa vakariem un arī brīvdienās.”
Aptaujātie autoservisu pārstāvji ir vienisprātis, ka tieši lielās izmaksas un vēlme nopelnīt un pastāvēt noved mazākos autoservisus pie tā, ka uz kādām prasībām tiek pievērtas acis. Uz to norāda arī VVD pārstāve E.Beitlere, atzīstot, ka legālo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir tik lielas, ka tādēļ gadās, ka uzņēmumi meklē veidus, kā ietaupīt tieši uz vides rēķina – vai nu nododot neatbilstoši, vai pat izmetot mežos. “Tādēļ arī mēs vēlamies, pārbaudot un vērojot servisus, iemācīt strādāt savā jomā saskaņā ar vides prasībām. Jo jau kuro gadu lielo Latvijas talku laikā visi konstatējam daudzos mežos lielu daudzumu atkritumu, kas radušies no kādiem nelegāliem servisiem. Atrodam riepas izmestas, eļļas nopludinātas, tā ir problēma, kas ir jārisina.” VVD apņēmīgi kampaņu turpinās jau šajā rudenī.

– Viktorija Slavinska-Kostigova

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.