Gulbenes kultūras centrā pagājušajā sestdienā savas pastāvēšanas 15 gadu jubilejas koncertā klausītājus pulcēja Gulbenes kultūras centra senioru vīru vokālais ansamblis “Namejs” kopā ar tā vadītāju Edgaru Mārtinsonu. Vīri izdziedāja 11 sirdij vistuvākās dziesmas, kas neatstāja vienaldzīgus arī klausītājus, kuri savukārt kolektīvam atzinās cieņā un mīlestībā. E.Mārtinsons saņēma Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstu par ilggadēju dziesmas mīlestību un ieguldījumu novada kultūrvides veidošanā Dziedātāji tika godināti ar Gulbenes novada domes, kā arī Gulbenes pilsētas Pateicībām.
“Šovakar, klausoties “Nameja” uzstāšanos, sapratu, ka neesmu par velti dzīvojis. Saprotu, ka ansambļa sastāvs var mainīties, jo dziedātāju gadi dara savu, tomēr man būtu ļoti liels prieks, ja tas turpinās pastāvēt. Novēlu “Namejam” skanēt vēl ilgi! Nosvinēt ne tikai 15, bet 50 gadu pastāvēšanas jubileju! Ja cilvēka balsij būtu lemts skanēt divus mūžus, tad arī pats vēl dziedātu, bet tā jau nenotiek. Man ir prieks par “namejiešiem”, jo cilvēks, kurš dzied, tas dzīvo,” jubilejas pasākumā teica kolektīva dibinātājs Jāzeps Romulis, kurš arī pats ilgus gadus bija tā dalībnieks. “Man ir ļoti liels prieks, ka “Nameja” jubilejā piedalās arī bijušie dziedātāji. Tas ir pats lielākais ieguvums, jo viņi ir sadraudzējušies ar dziesmu. Paldies, mīļie dziedātāji, mēģinājumos varbūt esmu bijis skarbs, bet tas viss ir bijis tikai dziesmas labā,” teica ansambļa vadītājs Edgars Mārtinsons.
Kur slēpjas fenomens?
“Es bieži domāju, kur slēpjas tas fenomens, kas satur kopā šos dziedātājus, kuri tik romantiski spēj dziedāt par mīlestību, savu tautu, Dzimteni, saviem mūža gadiem. “Pa šiem gadiem “Namejs” ir ticis aicināts uz neskaitāmiem koncertiem Latvijā. Mūsu vīri ir padziedājuši desmitiem koncertzālēs vienmēr – braši savā varēšanā, būdami dziesmas patrioti stājā un attieksmē, skanīgi, azartiski, neatvairāmi. Nenogurdināmi pasākumu saviesīgajās daļās. Bija sezonas, kad vīri tika aicināti uzstāties pat četras piecas reizes mēnesī tuvos un tālos klubos. “Nameja” vadītājs E.Mārtinsons savā pilnbrieda varēšanā – stalts, straujš, ar pašnovērtējumu. Uz darbu viņu nekad nav vajadzējis pierunāt. Viņš pats aktīvi darbojās Latviešu biedrības nama Edgara Račevska vadītajā vīru korī. Dziesmu repertuārs viņam bija sakrāts neskaitāmās mapēs. To Edgars sāka pielāgot ansambļa vajadzībām. Sūrodamies un dažubrīd īgņojoties, vīri citu pēc cita dziedāja latviešu mūzikas klasiķu salikumus. Lai šobrīd jel kaut viens no vīriem saka, ka tā nevajadzēja darīt, jo tieši tad ansamblis izauga pāri šlāgeru divbalsībām, kļuva par konkurentu daudziem vīru vokālajiem ansambļiem Latvijā,” stāsta ansambļa koncertmeistare Daira Karole. Mūzikas pedagoģe Ligita Plešanova – Jarusova uzskata, ka ansambļa izaugsmi ir veicinājusi tā aktīvā koncertdarbība.
Sava – “Nameja” iela
Viņa atceras, kā mazais busiņš izlodājis Gulbeni krustu šķērsu, “uzlasot’’ vīrus pie viņu mājām maziem pulciņiem vien. Vidus iela tikusi nokrustīta par “Nameja” ielu. Arī šoferi to labi zinājuši. “Kādreiz, kad ansamblī vēl bija Staņislavs Tarass, saukts par Tarasiņu, un dziedāja arī Imants Eniks, šī iela bija namejiski visapdzīvotākā. Kur tad vēl sarunas busiņā! Ja vīri ierunājās par dabu, tad ilgi un vērīgi – kas plaukst pirmie – bērzi vai alkšņi, kāds būs pavasaris, kā nopļautas pļavas, kā kopti meži. Un tad ilgi vēl – gan par savu senču tikumiem, gan par aroda gudrībām. Tāda sarunu kultūra un reizē arī vēstures stunda. Citreiz stundām ilgi viņi trieca par to, kā bites pareizi jākopj. Kur tad vēl Ēvalda Strazda sulīgie kara gadu stāsti, no kuriem nekad netiku skaidrībā – cik patiesības, cik Minhauzena piešprices. Pēc šiem stāstiem allaž nograndēja vīru smiekli. Nupat nesen Ēvalds stāstīja, kā, kareivis būdams, buktējis zaldāta bikses. Tās, starām cieši kopā saliktām, paklājis zem palaga. No rīta esot tik asas buktes bijušas, ka “muša varējusi kāju pārgriezt’’. Un tikai tad uz balli prom! Un kur tad nebeidzamie “traģikomiskie’’ stāsti par partijniekiem Gulbenē padomju gados,” atceras D.Karole.
Vēl dziesmas atkarību
“Mēs šodien nodziedājām ideāli, bez kļūdām. Droši vien tas bija tāpēc, ka no plašā repertuāra jubilejas koncertam izvēlējāmies tās, kas pašu sirdīm vienmēr ir bijušas vistuvākās,” pēc koncerta atzina tā ilggadējais dalībnieks Arvīds Paipals.
Jubilejā “Nameju” sveica Gulbenes novada dome, Gulbenes pilsētas pārvalde, Gulbenes pensionāru biedrība, ansamblis “Latgalīte”, Gaujienas pagasta senioru vokālais ansamblis “Lainva”, senioru deju kopa “Reveranss”, līnijdeju grupa “Raganiņas”, Lejasciema pagasta senioru ansamblis “Sateka” un daudzi citi, vēlot dziedātājiem labu veselību, dzīvotprieku, dziedātprieku un mūžīgu atkarību no dziesmas mīlestības.
Savukārt “Nameja” dziedātāji pateicās visiem, kuri pa šiem gadiem ir palīdzējuši kolektīvam.
