***

Ojāra Vācieša motīvs.

Ojāra Vācieša motīvs
Mīlestība kā stīga –
sākas sirdī, ietiecas debesīs.
Skrien garām vēja pirksti
un uzspēlē sonāti,
uzspīd vēlīna rudens saule,
un notis izskan kā skūpsti.

Es tikai nesen sapratu, ka
arī starp mani un tevi ir stīga.
Kad sapņos dzirdu Mazo naktsmūziku,
to izpilda tavas mīlestības pilnās sirds,
tavas mīlestības pilnās elpas
simfoniskais orķestris.
Kad eju pa ielu,
tavas mīlestības pilnās domas
riņķo ap mani kā naktstauriņi,
un gaiss tā dīvaini žūžo.

Mīlestība vienmēr ir stīga.
No sirds uz sirdi.
No vientulības uz pasauli.
No dvēseles tumsas
uz dievišķo gaismu.
Vienīgi mīlestība dara dzīvu!
***
Pamošanās
Tāds rīts, ka gribas zemi noskūpstīt,
Uz kuras mājas stāv kā vecas,
sirmas mātes
Un dūmu grīstēm siltas sveikas māj,
Lai, tālēs ejot, vienmēr sirds sauc
pārnākt mājās.

Tāds rīts, ka gribas rokas noskūpstīt,
Kas galvu noglāsta, kas uzliek maizi galdā
Tās rokas, kurās sāpju brīdī varu droši slīgt
Un atgūt ticību, ka būs, ka dzīve saudzēs.

Tāds rīts, ka gribas Dievu noskūpstīt,
Nu kaut vai domās ceļos
nomesties pie viņa kājām
Un saprast: svētību vien ticība spēj dot,
Vien Dieva elpa piešķir dzīvotspēku.
Daiga Sliņķe