190 Gulbenes rajona skolēniem ir noteikts pagarinātais mācību gads, kas parasti ilgst divas nedēļas un beidzas ar zināšanu pārbaudi.
190 Gulbenes rajona skolēniem ir noteikts pagarinātais mācību gads, kas parasti ilgst divas nedēļas un beidzas ar zināšanu pārbaudi.
Valsts izglītības inspektors Gulbenes rajonā Arnis Šķēls informē, ka pagarinātā mācību gada beigās zināšanu pārbaudēs izšķirsies, vai skolēnu pārceļ uz nākamo klasi vai arī atstāj uz otru gadu. Katrā skolā šim procesam ir izstrādāta sava kārtība.
“Izbrīna tas, ka šoreiz vidusskolās ir liels skaits skolēnu, kas mācās 10. un 11.klasē un kam ir noteikts pagarinātais mācību gads. Tie ir 42 skolēni. Vidējā izglītība Latvijā nav obligāta, tāpēc rodas jautājums par motivāciju, kāpēc šie skolēni vispār mācās vidusskolā,” saka A.Šķēls.
Viņš uzsver, ka šoreiz ir mazāk skolēnu, kam noteikts pagarinātais mācību gads, ja salīdzina ar 2003./2004.mācību gadu. Toreiz Gulbenes rajona skolās vasarā mācīties bija jāturpina 243 skolēniem.
Pagājušajā mācību gadā Gulbenes rajonā 15 skolēni neattaisnotu iemeslu dēļ ir kavējuši vairāk nekā pusi no mācību stundām. “Galvenais iemesls ir patvaļīga neierašanās skolā, vecāku bezatbildība un sociālās problēmas, ko ģimenes izjūt gadu no gada. Trūkst līdzekļu, lai bērns varētu regulāri apmeklēt skolu, būdams obligātās izglītības vecumā, tātad līdz 18 gadiem,” saka A.Šķēls.
Viņš klāsta, ka galvenokārt skolas neapmeklēšanas, kavēšanas problēmas sākas, kad skolēns mācās 6.klasē.
Taču pagājušajā mācību gadā bija arī divi 4.klases skolēni, kas nav piedalījušies vairāk nekā pusē mācību stundu.
“Parastais risinājums ir šo bērnu atstāšana uz otru gadu mācību vielas atkārtošanai,” skaidro A.Šķēls.
Gulbenes rajona skolās pagājušajā mācību gadā skolēnu skaits ir samazinājies par 96 audzēkņiem, tas ir 2 procenti kopējā skolēnu skaita.
“Atskaitīšanai no skolas galvenokārt ir bijis viens iemesls – mācību turpināšana citā izglītības iestādē. Daži skolēni, sasniedzot 18 gadu vecumu, secinājuši, ka pietiek mācīties skolā, kā arī vairāki skolēni uzsākuši darba gaitas un mācības nolēmuši turpināt vakarskolā,” saka A.Šķēls.
Skolēni no vienas skolas uz citu visbiežāk migrē 6. un 9.klasē. Iemesls mēdz būt vecāku dzīvesvietas maiņa vai arī uzskats, ka citā skolā sasniegumi būs labāki.
Gulbenes rajonā pagājušajā mācību gadā pie eksāmeniem 9.klasē netika pielaisti un tikai liecības saņēma 30 skolēni. Tas ir gandrīz par pusi mazāk nekā 2003./2004.mācību gada beigās.
